Ekonomikas ministrija (EM) noliedz medijos izskanējušo informāciju, ka valsts par degvielas glabāšanu krīzes gadījumiem pārmaksās 117 tūkstošus latu, pavēstīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Viņa uzsvēra, ka atklātais konkurss "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei" tika organizēts atbilstoši konkursa nolikumam, konkursā pirmo reizi iegūstot pakalpojumu par pilnu nepieciešamo naftas rezervju apmēru – 90 dienām – un par zemāko iespējamo cenu.
"Iepirkuma priekšmets tika sadalīts, lai vismaz 25% no nepieciešamā rezervju apmēra atbilstoši direktīvas prasībām obligāti tiktu uzglabāti Latvijas teritorijā, bet 75% var uzglabāt Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā (arī Latvijā). Salīdzinot ar 2011.gadu, atklātā konkursa nolikumā tika veikta virkne uzlabojumu, veikti grozījumi tiesību aktos, par izmaiņām nolikumā tika informēts Ministru kabinets, kā arī nolikumā tika stingri ievērotas Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) prasības, jo tas savlaicīgi tika nosūtīts saskaņošanai ar IUB. Viena no IUB prasībām, veidojot nodrošinājumu gan I, gan II kategorijas naftas produktu apmēram, bija ievērot komersanta norādīto prioritāro apmēra sadalījumu secību. Veidojot konkursa nolikumu, EM analizēja dažādus scenārijus un variantus, lai nodrošinātu valstij un patērētājiem izdevīgāko risinājumu, iegūstot pakalpojumu par zemāko cenu," teica Urpena.
Vienlaikus viņa atzina, ka, pēc EM uzskata, ir izpildīts Ministru prezidenta pērn dotais uzdevums un konkursā iegūts pakalpojums par zemāko iespējamo cenu.
EM pārstāve arī sacīja, ka svētdien, 17.jūnijā, raidījumā "Nekā personīga" izskanējusī informācija, ka par zaudētājiem atzīti uzņēmumi, kuri piedāvājuši zemāku cenu nekā uzvarētājs, nav patiesa, jo no iesniegtajiem piedāvājumiem, kas atbilda konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, tika izvēlēti piedāvājumi ar zemāko cenu par vienas tonnas naftas produktu pakalpojuma sniegšanu vienam mēnesim katrā iepirkuma daļā gan Latvijas Republikas teritorijā, gan Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā.
"Iepirkumu komisija rīkojās atbilstoši atklātā konkursa nolikumam, kas noteic – ja pretendenta piedāvātais drošības rezervju apmērs ir mazāks par kopējo nepieciešamo iepirkuma apmēru, tad naftas produktu kopējā drošības rezervju iepirkuma apmēra sasniegšanai tika izvēlēts nākamais pretendents, kurš piedāvājis zemāko cenu par vienas tonnas naftas produktu pakalpojuma sniegšanu utt., līdz tika sasniegts kopējais nepieciešamais attiecīgās kategorijas naftas produktu drošības rezervju iepirkuma apmērs," norādīja Urpena.
Pēc viņas teiktā, ja sekotu raidījuma ieteikumam un konkursu rīkotu divās daļās (benzīnam un dīzeļdegvielai, nenodalot tās atrašanās vietu), iespējamība, ka tiktu sasniegts lētāks variants, ir minimāla, jo šādā gadījumā komersants, visticamāk, piedāvātu augstāko cenu, jo uzglabāšanas izmaksas infrastruktūras dēļ Latvijā var būt augstākas nekā citviet. "Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši direktīvas prasībām Latvijai ir jāspēj garantēt, ka 25% no degvielas rezervēm tiks uzglabāti Latvijā, ko, jau konkursā nenodalot atrašanās vietu, nevarētu nodrošināt. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka raidījuma piedāvātais dalījums būtu pretrunā ar atklātā konkursa nolikuma prasībām un IUB norādījumiem, kur skaidri norādīta prioritārā secība. Ja tiktu īstenots raidījumā piedāvātais variants, tad EM sākotnējās aplēses liecina, ka pret esošo izmaksu līmeni sadārdzinājums veidotu vēl vismaz 66 tūkstošus latu," paskaidroja EM pārstāve.
Urpena arī atgādināja, ka atklātā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei kopumā saņemti 24 piedāvājumi no 14 pretendentiem, kuri pārstāv Latviju, Lietuvu, Igauniju, Dāniju, Somiju, Norvēģiju un Šveici.
"Izsludināto atklāto konkursu mērķis ir nodrošināt, ka Latvijā tiek izveidotas valsts naftas produktu drošības rezerves 90 dienu apmērā gadījumam, ja tiek izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze," klāstīja EM pārstāve un piebilda, ka Latvijā laika posmam no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam jāizveido šādas I kategorijas naftas produktu drošības rezerves (25% apmērā Latvijas teritorijā) – 14 882,5 tonnas; I kategorijas naftas produktu drošības rezerves (75% apmērā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā) – 44 647,51 tonna; II kategorijas naftas produktu drošības rezerves (25% apmērā Latvijas teritorijā) – 44 701,56 tonnas; II kategorijas naftas produktu drošības rezerves (75% apmērā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā) – 13 4104,68 tonnas.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka Latvija turpmākā gada laikā par degvielas glabāšanu krīzes gadījumam pārmaksās 117 tūkstošus latu, jo EM izstrādātajā iepirkuma konkursā uzvarējis dārgākais piedāvājums. Raidījums arī pauda, ka zaudētājos palikuši konkursa dalībnieki, kas piedāvāja pat par 40% zemāku cenu.