Vakar Latvijas iedzīvotāji bija satriekti, uzzinot, ka otrdien, 17.jūlijā, Daugavpilī 37 gadus veca sieviete pēc dzemdībām pa otrā stāva logu izmeta savu jaundzimušo bērnu. Zināms, ka sieviete ir psihiski slima un viņai ir piešķirta invaliditātes 2.grupa. Kādā veidā tas ietekmēs izmeklēšanas gaitu, ar laiku uzzināsim.
Kamēr notiek izmeklēšana, portāls Gorod.lv griezās pie Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes locekļa Reiņa Joksta, vēloties noskaidrot, cik daudz pacientu mūsu reģionā ārstē psihiskās slimības, kas un kādā veidā kontrolē viņu stāvokli un rīcību ārpus slimnīcas sienām.
No sarunas ar R.Jokstu kļuva skaidrs, ka šobrīd visbargākais, ko var piemērot attiecībā uz psihiski slimu cilvēku, ir ievietot viņu slimnīcā piespiedu kārtā bez paša pacienta atļaujas. Taču šo nepieciešamību sākumā konstatē ārstu komisija un tiesa, kura atzīst, ka cilvēks apdraud sabiedrību un sevi pašu.
Taču, šādu cilvēku skaits, kuri tiek ievietoti slimnīcā un ārstēti piespiedu kārtā, mūsu slimnīcā ir minimāls. No 4 tūkstošiem pacientu, kuri ik gadu ārstējas Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, mazāk nekā 0,5% tiek ārstēti piespiedu kārtā, bez viņu atļaujas. Saskaņā ar slimnīcas datiem, šī gada 6 mēnešos piespiedu kārtā tika ārstēti 9 cilvēki, pagājušajā gadā – 26, 2010.gadā – 19 cilvēki. Tie ir pacienti no visas Latgales. Pacientu pamatdaļa nokļūst slimnīcā pēc ārsta norīkojuma vai viņus nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Pacienti tiek ārstēti un palaisti mājās. Daudzi tiek ārstēti ambulatori, saņemot speciālistu pakalpojumus un zāles.
Attiecībā uz cilvēku piespiedu sterilizāciju saskaņā ar ārstu ieteikumiem, Latvijas likumdošana neparedz psihiski slimu cilvēku piespiedu sterilizāciju. Vai tas būtu lietderīgi, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis neatbildēja, atzīmējot, ka par to ir jāspriež šī profila speciālistiem.
Kā zināms, patiesi bīstams cilvēks diez vai labprāt piekristu ārstēties psihoneiroloģiskajā slimnīcā, iespējams, viņš piekristu saņemt zāles. Taču, ja cilvēkam ir nopietna psihiskā slimība, bieži vien viņš aizmirst par zālēm, it īpaši, ja „ārstēšanai” lieto alkoholu, kas noved pie slimību saasināšanas un cilvēks varētu apdraudēt apkārtējos.
Pēc R.Joksta vārdiem, novērojot cilvēku ar psihiskā rakstura novirzēm, liela loma ir ģimenes ārsta kontrolei. Tas ir loģiski, jo tieši ģimenes ārsts ir pirmais mediķis, pie kura vēršas cilvēks ar jebkādu kaiti, lai vēlāk saņemtu norīkojumu pie speciālista.
Jāatzīmē, ka psihoneiroloģiskajā slimnīcā netiek fiksēta pacientu likumpārkāpumu statistika. Savukārt, informācija par to, vai sieviete, kura 17.jūlijā izdarīja šausmīgu likumpārkāpumu, bija ārstējusies psihoneiroloģiskajā nodaļā, nav izpaužama.