Finansiālās grūtībās nonākušas arī slimnīcas Kuldīgā un Ludzā, kurām ir grūtības segt kredītmaksājumus, kas savulaik ņemti celtniecībai un infrastruktūras sakārtošanai.
Ludzas rajona slimnīcas valdes loceklis Juris Atstupens apstiprināja, ka slimnīca pati nespēj atmaksāt aizdevumu, kas ņemts 2006.gadā kopumā četru miljonu latu apmērā un jāatmaksā līdz 2037.gadam.
"Līdz 2008.gadam slimnīca visus maksājumus par valsts galvoto aizdevumu veica pati un tikai no 2009.gada situācijas risināšanai piesaistīta valsts nauda," paskaidroja Atstupens un piebilda, ka slimnīcas darbību ietekmēja tas, ka no 2009.gada tā vairs nesaņem valsts finansējumu kā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca.
"Mēs gadā esam spējīgi maksāt tikai 30 000 latu, jo valsts finansējums sarūk," teica Atstupens.
Slimnīcai būtu jāpārprofilējas un jāsniedz arī tādi pakalpojumi, ar kuriem būtiski var palielināt ieņēmumus. "Mums ir iekārtas, telpas, kuras pašlaik netiek pilnībā izmantotas," norādīja Atstupens.
Problēmas atmaksāt valsts galvoto kredītu radušās arī slimnīcai Kuldīgā. Kuldīgas rajona slimnīcā skaidro, ka visi finanšu līdzekļi, kas ir slimnīcas rīcībā, tiek tērēti, maksājot kredītu un nodrošinot savlaicīgu algu izmaksu darbiniekiem, taču naudas nepietiek, lai nepieciešamības gadījumā iegādātos kādu medicīnisko iekārtu, ja vecā ir salūzusi. Tāpēc, lai gūtu pietiekamus līdzekļus, Kuldīgas rajona slimnīca lūdz piešķirt papildu 250 tūkstošus latu.
Kuldīgas un Ludzas rajona slimnīcas nav vienīgās, kuras nonākušas finansiālās grūtībās.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien lemj par papildu desmit miljonu latu piešķiršanu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai.