Slimnīcās nereti nonāk jaunieši, kas enerģijas dzērienus lietojuši kokteilī ar alkoholu. Te nav runa par sirdsklauvēm vai sliktu dūšu, bet gan par draudiem dzīvībai.
Par slimnīcu un mediķu pretenziju pamatotību, veselības aprūpes nozares problēmām un to iespējamajiem risinājumiem Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Ingrīdu Circeni.
Lai kompensētu personāla trūkumu slimnīcās, pacientiem pārmērīgi daudz tiek izrakstītas antibiotikas.
Latvijas slimnīcās pacientiem nozīmē pārāk daudz antibiotiku, kas draud ar smagām sekām veselībai, jo baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un pacientus izārstēt kļūst arvien grūtāk.
Joprojām valsts nenorēķinās par visiem pacientiem, kuriem slimnīcas sniegušas akūto palīdzību.
Situācija mazajās Latvijas slimnīcās ir dramatiska “pēc būtības”, jo naudas trūkst - tās ir divreiz par maz - un algas mediķiem ir katastrofāli mazas, piektdien LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Ja nebūs papildus naudas, virkni plānveida pakalpojumu uz laiku nāksies apturēt - šādu brīdinājuma signālu pēdējos gados teju ik vasaru raida Latvijas slimnīcas, trešdien ziņo Latvijas radio.
Vairāku ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē prezidentam, premjeram un ministriem sūdzas par "kritisko situāciju valsts veselības aprūpes nozarē, īpaši slimnīcu sektorā" un pieprasa nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu slimnīcām pietiekamu finansējumu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca gada laikā apkalpo aptuveni 350 tūkstošus cilvēku, bet uz atsevišķām valsts dotētām procedūrām rindā ir jāgaida pat 18 mēneši, sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere.
Lielbritānijas veselības ministrs Džeremijs Hants paziņojis, ka pēdējā laikā valstī iebraukušie imigranti slimnīcās radījuši milzīgas rindas un viņiem nevajadzētu nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi. Iebraucēju vēlme bez maksas ārstēties, iedzimtajiem britiem neļauj laikā tikt pie ārstiem.
Trīs lielās Tallinas un vienā Taru slimnīcā pirmdien notiek medicīnas darbinieku streiks, kurš sliktākajā gadījumā varētu turpināties vairākus mēnešus, vēsta portāls ”Delfi.ee”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ziņo, ka otrdien, 25.septembrī, mediķi un Nacionālo bruņoto spēku aviācijas speciālisti novērtēs helikopteru nosēšanas vietas pie Latgales slimnīcām Rēzeknē, Ludzā, Preiļos, Krāslavā, Jēkabpilī un Daugavpilī. Tiek plānots pārbaudīt helikopteru nosēšanas vietas arī Aglonā, kur katru gadu pulcējas liels ticīgo skaits.
Daudzām Latvijas slimnīcām darba apjoms krietni pārsniedz iepriekš plānoto, tāpēc līdz gada beigām varētu būt nepieciešami vēl papildu līdzekļi, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Finansiālās grūtībās nonākušas arī slimnīcas Kuldīgā un Ludzā, kurām ir grūtības segt kredītmaksājumus, kas savulaik ņemti celtniecībai un infrastruktūras sakārtošanai.
Vai laikā, kad veselības aprūpes pakalpojumi galvenokārt koncentrējas valsts mēroga slimnīcās, iespējams saglabāt veselības aprūpi arī tuvāk iedzīvotāju dzīves vietām? Ko tā var sniegt iedzīvotājiem un kā šos veselības aprūpes pakalpojumus iespējams attīstīt. Par to tiks diskutēts LR veselības ministres Ingrīdas Circenes vizītes laikā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kas notiks 8. augustā. Pēc tam Balvu novada domes ēkā notiks preses konference, informē Balvu novada pašvaldība.
Lokālajām slimnīcām ir grūtības pildīt valsts galvoto aizdevumu saistības, taču situācija slimnīcās atšķiras. Valdības ārkārtas sēdē par budžeta jautājumiem piektdien skatīja arī Veselības ministrijas (VM) sagatavoto ziņojumu par Kuldīgas rajona slimnīcas un Ludzas rajona slimnīcas valsts galvoto aizdevumu saistību izpildes nodrošināšanu.
Krievijā, Sverdlovskas apgabalā mežā atrastās mucas ar cilvēku embrijiem nākušas no vismaz četrām ārstniecības iestādēm, vēsta aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas reģionālo pārvaldi.
Lai arī valdība slimnīcām piešķīrusi papildu finansējumu 10,2 miljonu latu apmērā, slimnīcu vadība joprojām uzsver, ka pat šī nauda nenosegs slimnīcu darbu pacientu ārstēšanā, trešdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Valdība otrdien palielināja apmaksas tarifu terapeitisko pacientu ārstēšanai stacionārā no līdzšinējiem 115,6 latiem līdz 185,9 latiem, novirzot slimnīcām jau iepriekš apsolīto papildu finansējumu 10,2 miljonus latu.
Slimnīcas joprojām nav saņēmušas tos kopumā 10,2 miljonus latu terapeitiskā tarifa palielināšanai, kuru piešķiršanu valdība atbalstīja jau februāra beigās.
Veselības nozares valsts kapitālsabiedrībām būs jāsamazina tēriņi par 12 057 253 latiem, lai mazās slimnīcām ar bezdeficīta budžetu noslēgtu jau šo gadu, bet vidējās un lielās – 2013.gadu; tas otrdien valdības sēdē uzdots Veselības ministrijai (VM) kā veselības nozares valsts kapitāla daļu turētājai.