Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis intervijā vienam no Latvijas televīzijas kanāliem paziņoja, ka mājas apmācība agresīvajiem bērniem ir domāta citu bērnu drošībai.
Atgādināsim, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus, kas paredz uz mēnesi noteikt mājas apmācību agresīviem skolēniem. Pēc ministra domām, grozījumi attiecas uz tiem bērniem, kurus neietekmē citi metodi.
Ministrijas ierosinātie priekšlikumi attiecas uz pārējo skolēnu drošību un tos nevar uzskatīt par vardarbības mazināšanas skolās visaptverošo stratēģiju. Mēneša laikā, kamēr bērns mācās mājās, ir iespējams noteikt viņa agresivitātes iemeslus un pieņemt lēmumu par tālāko rīcību.
Jaunais 15.vidusskolas direktors Anatolijs Gržibovskis Gorod.lv pastāstīja, ka šī tēma ir aktuāla, jo skolās tiešām ir sastopami agresīvie bērni.
„Savā pedagoģiskajā praksē esmu saskaries ar agresīvajiem bērniem. Rezultātā viens vienīgais bērns traucēja ne tikai klasesbiedriem, pedagogiem, bet arī pats sev. Esmu pamanījis, ka visbiežāk šādi bērni sastopami sākumskolā.
Ja bērnam tiek noteikta mājas apmācība, viņš var normāli uztvert mācību vielu, arī klase kļūst mierīgāka. Taču turēt bērnu izolācijā visu laiku arī nedrīkst, jo kolektīvs viņu tomēr ietekmē. Jāizpēta visu nianšu spektrs, jānosaka šāda veida uzvedības cēloņi, visi apstākļi, to, cik lielā mērā bērns ir asociāls un spēj vai nespēj kontaktēties ar apkārtējiem.
Minētajai problēmai ir arī otrā puse – finansējums. Kad bērnam kāda iemesla dēļ tiek noteikta mājas apmācība, saskaņā ar izstrādāto plānu pedagogi apmeklē viņu mājās un pasniedz visus mācību priekšmetus, izņemot sportu. Turklāt šis nodarbības netiek papildus apmaksātas.
Protams, galīgajos gadījumos par pārāk agresīvo bērnu lemj pedagoģiski medicīniskā komisija. Agrāk tam bija nepieciešama vecāku atļauja, šobrīd tā nav vajadzīga. Gadās, ka specializētās skolas pabeigušie vecāki atved savu problemātisko bērnu uz parasto vispārizglītojošo skolu, ar kuras programmu bērns netiek galā un kategoriski atsakās sūtīt viņu uz komisiju. Rezultātā bērns nespēj normāli mācīties un meklē citus pašizpausmes veidus.
Šāda veida problēma pastāv, taču tā ir nūja ar diviem galiem”, - uzskata Anatolijs Gržibovskis.