Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, šādu viedokli pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), komentējot iepriekš laikraksta "Neatkarīgā" vēstīto par ministra saņemto aizdevumu algas vietā.
Ministrs norādīja, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības ņemt aizņēmumus, kādus viņš vēlas, un arī uzņēmumu īpašniekiem ir tiesības aizņemties no saviem uzņēmumiem, par to maksājot vai nu likumā noteiktos minimālos procentus vai saņemot bezprocentu aizdevumu un attiecīgajos gadījumos maksājot uzņēmuma ienākuma nodokli (IUN). Visiem viņa uzņēmumiem nodokļi esot nomaksāti pilnā apmērā.
"Spekulācijas par to, ka uzņēmējs nevar aizņemties naudu no saviem uzņēmumiem, bet viņam ir jāsaņem darba alga, ir kā salīdzināt ābolus ar banāniem, jo darba alga ir kas tāds, kas jums paliek, bet aizdevums ir kas tāds, kas ir jāatdod," sprieda Sprūdžs.
Viņš teica, ka uzņēmējs tāpēc ir uzņēmējs, ka viņš ir izvēlējies riskēt ar visu savu mantu, ar ģimenes mantu, radinieku mantu, nesaņemt nekādas sociālās garantijas un radīt darbavietas tiem, kuri vēlas sociālās garantijas, nevēlas uzņemties tik lielu risku un vēlas būt darba ņēmēji. Līdz ar šo risku uzņēmējam ir arī iespēja saņemt lielākus ieguvums.
Ministrs vēstīja, ka tajā brīdī, kad uzņēmumam ir peļņa, uzņēmums nomaksā UIN valstij, īpašnieks samaksā nodokļus no dividendēm un saņem dividendes. Katru gadu uzņēmumam peļņa nevar būt, turklāt nupat bija krīze, līdz ar to uzņēmumi nestrādā ar lielu, bet gan minimālu peļņu. Šajā laikā uzņēmējs dzīvo vai nu no uzkrājumiem, kas veikti iepriekšējos gados, vai no līdzekļiem, kas viņam ir pieejami.
"To nevar likt kopā ar darba algu. Uzņēmēja atalgojums ir dividendes, un arī manā gadījumā, ja šie aizņēmumi nebūs finansēti no kādiem citiem līdzekļiem, tad, kad uzņēmumiem būs peļņa, es izņemšu dividendes, nomaksājot visus nodokļus, un atgriezīšu šos līdzekļus uzņēmumā, un būšu izpildījis savas saistības," norādīja ministrs. Aizņēmumu varēšot arī segt, ja izdosies pārdot uzņēmumu daļas.
Sprūdžs esot gan aizņēmies no saviem uzņēmumiem, gan aizdevies tiem. Bilance mainoties, jo viņš atdodot uzņēmumam līdzekļus, kad tie ir nepieciešami un viņam ir citi ienākumi no kāda cita uzņēmuma.
Vaicāts par summām, viņš aicināja ieskatīties amatpersonas deklarācijā.
Deklarācijā par 2011.gadu viņš norādījis aizņēmumu 108 408 latu apmērā, kas vēl neparādījās deklarācijā, kas iesniegta, stājoties amatā 2011.gada oktobrī. Kopējās parādsaistības veidoja 408 600 latus. Viņš pats kādam aizdevis 37 110 latus.
Sprūdžs teica, ka labāk aizņemas no sev piederošiem uzņēmumiem, nevis kādām bankām. Vaicāts, vai uzņēmumiem bija brīvie līdzekļi, ko aizdot, viņš norādīja, ka acīmredzot bija.
Pēc viņa teiktā, šāda mehānisma izmantošana Latvijā neizbēgami ir izplatīta. "Šī nav situācija kā ostā vai "Latvenergo", kur uzņēmuma īpašnieks ir cits un valdes loceklis strādā īpašnieku interesēs. Es strādāju pats savās interesēs, un pats izvēlos formu, kādā veidā sevi atalgošu. Likums paredz, ka tā var būt darba alga vai cita tipa līgums, kas nodrošina atalgojumu," norādīja ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka ar apgalvojumiem, ka šāds gadījums uzskatāms par nodokļu optimizāciju, tiek mesta ēna uz uzņēmējiem un uzņēmējdarbību Latvijā. "Dēvēt šādas lietas par nodokļu optimizāciju un sabīdīt teikumus tā, ka tas izskatās pēc kādas neētiskas vai negodīgas darbības, tiešām ir gan manas reputācijas graušana, gan vispār uzņēmēju un uzņēmējdarbības reputācijas graušana kādu šauru politisku interešu vārdā," vērtēja Sprūdžs. Pēc viņa domām, tas ir saistīts ar "citu darba lietu", taču precīzākus iemeslus nenorādīja.
Pēc viņa vērtējuma "kārtējo reizi ar kļūdainu izpratni par kapitālismu, tirgus ekonomiku un to, kā tā sistēma darbojas, vairojam sabiedrības negatīvu attieksmi pret uzņēmējiem kā pret kādiem nodokļu krāpniekiem, optimizatoriem vai shēmotājiem". Uzņēmējs pēc būtības gūst lielāku peļņu, bet viņš arī uzņemas nesalīdzināmi lielāku risku, tas ir loģiski, teica Sprūdžs. Ja visi maksātu tieši tikpat lielus nodokļus kā darba ņēmēji, nebūtu uzņēmēju un nebūtu darba ņēmēju, piebilda ministrs. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējiem kaklā sakarināts pietiekami daudz visādu svina kluču, turklāt vēl tiek izmantotas šādas situācijas, lai politisku batāliju dēļ apvainotu visus uzņēmējus.
Vaicāts par viņam piederošo uzņēmumu daļu pārdošanu, Sprūdžs teica, ka līdz tam vēl nav nonācis, jo nav saņemts piedāvājums, kas apmierina.
Saskaņā ar deklarāciju pagājušo gadu, Sprūdžs līdz pērnā gada novembrim bija valdes loceklis vai valdes priekšsēdētājs SIA "Ideju cafe", SIA "Hansa Business Consulting", SIA "Experience Hospitality Management", SIA "Experience Cafe", SIA "BURĀŠANA.LV GRUPA", SIA "Hospitality Service Company".
Savukārt kā īpašumā esošās daļas viņš deklarācijā norādījis tādos uzņēmumos kā "Ideju cafe", "Hansa Business Consulting", "Experience Hospitality Management", "Experience Cafe", "BURĀŠANA.LV GRUPA", "HansaWorld INC Ltd, SIA "Sensum Solutions", SIA "Lobyte".
Kā ziņots, saskaņā ar laikraksta "Neatkarīgā" ziņoto Sprūdžs, vēl būdams uzņēmējs, ir veicis nodokļu "optimizāciju", uzņēmumā algas vietā saņemot aizdevumu. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības neesot viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, bet viens no šiem uzņēmumiem izsniedzis viņam apjomīgu aizdevumu.
Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj "optimizēt" uzņēmējiem sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), atzīmēja laikraksts.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) solīja izvērtēt gadījumu. VID skaidroja, ka nodokļu normatīvie akti neierobežo nodokļu maksātāju tiesības izsniegt vai saņemt aizdevumus, tostarp kapitālsabiedrībai izsniegt aizdevumu tās valdes loceklim. Likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir īpaši nosacījumi, kas paredz tajos gadījumos, ja UIN maksātājs izsniedz bezprocentu aizdevumu ar uzņēmumu saistītai personai vai saistītai sabiedrībai, veikt ar nodokli apliekamo ienākumu koriģējošās darbības, palielinot nodokli apliekamo ienākumu par neiegūto procentu summu.