2013.gadā Latvijā tiks ieviests jaunais nodokļu režīms, kas atbrīvos biznesu no dažādu nodevu maksāšanas. Minētā reforma ir vērsta uz NVS valstu kapitālu piesaistīšanu, minēto valstu pilsoņi sen ir „iemīlējuši” Baltijas republiku, pēc tam, kad Rīga sāka piešķirt dzīvošanas atļaujas tiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu. Fiskālā pieeja dod Latvijas iespēju pārspēt Kipru, kā krievu iecienīto kapitālu parkošanas un nodokļu bāzes minimizēšanas vietu.
Pēc Latvijas Finanšu ministrijas un nacionālo banku grupu iniciatīvas Krievijas kaimiņš no 2013.gada 1.janvāra atsauc veselu nodokļu virkni, kas tika saņemta no vietējā biznesa, kas sadarbojas ar ārzemju partneriem. Ar nodokļiem netiks aplikti ienākumi, kurus Latvijas kompānijas saņem no daļu pārdošanas citām juridiskajām personām, kā arī dividendes, kuras vietējais bizness saņem no nerezidentiem, ja tie atrodas ES robežās un neattiecas uz vispārpieņemtajiem nodokļiem. Sākot ar 2014.gadu, analoģiskie noteikumi darbosies arī attiecībā uz krievu kompānijām. No šī brīža no nodokļiem tiks atbrīvoti arī Latvijas kompāniju procentu maksājumi ārzemju kontrahentiem.
„Būtiskas atlaides saņems ārzemju investori, kuri, piemēram, plāno šeit nodarboties ar ražošanu. Izmaiņas garantēs, ka, pārdodot biznesu republikā, investors nesaskarsies ar kāda veida slēptajiem maksājumiem. Turklāt Latvija ir labs reģions, lai varētu sākt attīstīt savu biznesu visā ES”, - paskaidroja RBK daily „Rietumu Bankas” klientu aktīvu speciālists Pāvels Melameds. Pēc viņa domām, piedāvātie nodokļu noteikumi ir valdības politikas loģiskais turpinājums, kas pirms pusotra gada ļāva investoriem, iegādājoties vietējo nekustamo īpašumu, operatīvi saņemt dzīvošanas atļauju Latvijā, kas aizvieto Šengena vīzu. „No tā laika mēs redzam jaunu klientu stabilu pieaugumu”, - atzīmē Melameda kungs.
Nodokļu likumdošanas vājināšanās ir vērsta arī uz NVS valstu, ieskaitot Krieviju, investoru piesaistīšanu. „Es uzskatu, ka minētās pārmaiņas pirmkārt ir interesantas krieviem, it īpaši tiem, kas nav droši par rītdienu. Piedāvātie noteikumi padara Latviju par labu konkurentu pazīstamajam ofšoram. Pirmkārt, valstij nav Kiprai raksturīgā naudas atmazgāšanas vietas imidža, un rupjas nodokļu plānošanas. Otrkārt, šeit nav tik daudz birokrātisku šķēršļu, bet jaunās juridiskās personas reģistrācija aizņem tikai 24 stundas. Tas, ka Latvija izvairījās no krīzes, un daudzi tās iedzīvotāji runā krievu valodā, liecina par to, ka labāk ir ieguldīt investīcijas tieši šeit”, - ir pārliecināts „BDO Zelmenis & Liberte” partneris Jānis Zelmenis.
Solītie nodokļu atvieglojumi nav vienīgā dāvana ārzemju investoriem. No 2012.gada 1.jūlija valstī tika samazināta PVN likme no 22% līdz 21%, kā arī tika pieņemts lēmums triju gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 20%. Latvijas ienākuma nodokļa likme (15%) ir nedaudz lielāka nekā Kiprā (10%), bet izdevīgāka nekā Beļģijā (33,99%), Francijā (36,1%), Vācijā (30—33%) un Lielbritānijā и (24%).
Kiprā pagaidām neredz Latvijā konkurentu. „Mēs vairākkārt esam apsprieduši minēto situāciju ar krievu kolēģiem un esam nonākuši pie secinājuma, ka Baltijas valstis tiešām krievu biznesam piedāvā vairākas priekšrocības. Nevar nenovērtēt to potenciālu, taču nav jāaizmirst arī ilgu Krievijas un Kipras sadarbības vēsturi. Pie mums ir zemākās cenas Eiropā, un mēs plānojam tās saglabāt šajā līmenī. Pagaidām Baltijas valstis ir salīdzinoši nelieli spēlētāji krievu investīcijas piesaistīšanā”, - teica „Piraeus Bank” prezidents Konstantinos Loizides.
Krievu analītiķi arī šaubās, ka Latvija spēs īsā laikā pārspēt Kipru. „Vēsturiski ir izveidojušies divi finanšu pamatcentri, kuri apkalpo Krievijas struktūru finanšu plūsmas. Tie ir Kipra un Baltijas valstis. Periodiski no viena centra uz otru notiek migrācijas. Piemēram, 2004.gadā, kad kapitālu daļa no Baltijas valstīm tika pārcelta uz Kipru. Tā notiek arī šobrīd, jo investori baidās no grieķu parādu problēmu izplatīšanās Kiprā. Tiesa, pēdējā laikā šī migrācija nav tik izteikta, tiek atvērti paralēlie konti. Attiecībā uz investīcijām, nepastāv tiešā konkurence. Ir nepieciešamas dažādas summas, lai, iegādājoties nekustamo īpašumu, persona varētu saņemt dzīvošanas atļauju, Kipras gadījumā tie ir 10 miljoni eiro”, - paskaidroja RBK daily Andersen business services klientu nodaļas vadītājs Antons Sviridenko.