Bagātie dod mazāk turīgajiem - šis ir princips, kas savulaik iestrādāts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, tomēr bagātākās pašvaldības jau gadiem runā par sistēmas netaisnīgumu, jo valsts ieguldījums fondā nepārsniedz 20%.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) top jauns izlīdzināšanas modelis, kura pirmo variantu Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) asi kritizē. Tā dēvētie donori grib maksāt mazāk, bet lielākā daļa ir mazo pašvaldību, kuras labprāt atstātu visu, kā ir, baidoties, ka naudas straumīte no fonda varētu sašaurināties.
Ietvi būvē citi
Līdz šim izlīdzināšanas sistēma balstās uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozi, nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un izdevumu nepieciešamību katrā pašvaldībā. No 119 pašvaldībām tikai 18 jeb aptuveni sestā daļa ir izlīdzināšanas fonda donori, 10 pašvaldības ir tā saucamajā pelēkajā zonā, kas ne saņem, ne dotē, bet visas pārējās saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Lielākie donori - Rīga, Jūrmala un Ventspils - jau gadiem ilgi grib panākt lielāku valsts līdzdalību fondā. Paradoksāli, bet četras lielās pilsētas - Liepāja, Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils - arī pēc izlīdzināšanas vēl saņem papildu dotāciju, jo to ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir mazāki nekā mazajām pašvaldībām. Taču donori ir arī mazākas Pierīgas pašvaldības. Piemēram, Carnikavas novads, kurā dzīvo 6616 iedzīvotāju, fondā šogad iemaksājis vairāk nekā 464 tūkstošus latu. Novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica norāda, ka lielākās iemaksas fondā veic pašvaldības, kuras sniedz arī visvairāk pakalpojumu iedzīvotājiem. «Vairāk nolietojas ceļi. Mēs maksājam, un kāda pašvaldība, kas saņem no fonda naudu, uzbūvē skaistu ietvi, pa kuru dienā aiziet pieci cilvēki. Mēs tādu ietvi nevaram atļauties, kaut arī mums pa to ietu vairāk cilvēku.
Pa ielu, ko citur uzbūvē, brauc 1000 mašīnu dienā, mums 5000,» stāsta D. Jurēvica. Viņasprāt, donoru pašvaldības turpinātu maksāt un nekurnētu, ja tām ļautu piedalīties konkursos par ES līdzfinansējumu infrastruktūras projektiem, taču Pierīgas pašvaldībām tas ir liegts.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks norāda uz citu aspektu, kas netiek ņemts vērā, rēķinot summu, kas jāieskaita fondā. Rīgā ir 650 000 iedzīvotāju, no tiem 470 000 ir strādājošie. Taču, ja sāk rūpīgāk pētīt, atklājas, ka aptuveni 200 000 cilvēku reāli strādā Rīgā, bet ir deklarēti citās pilsētās, kaut liela daļa no viņiem reāli arī dzīvo Rīgā. «Gada beigās mēs pārskaitām dažādām pašvaldībām 195 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo cilvēki ir deklarēti citur. Būtu labi, ja reālo situāciju ņemtu vērā - gan aprēķinot finanšu izlīdzināšanas iemaksas, gan lemjot par ES fondiem infrastruktūras objektiem,» vēlas A. Ameriks.
Neslēpj bažas
Viens no novadiem ar vismazākajiem ienākumiem ir Alojas novads - vērtētie ienākumi pirms dotācijas tajā ir tikai Ls 132 uz vienu iedzīvotāju. Pēc dotācijas saņemšanas šis rādītājs ir jau Ls 306. Novadam vērtētie ienākumi ir Ls 793 552, un dotācija no fonda ir krietni lielāka - Ls 1 039 687. Novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne atzīst, ka, ieraugot šos Finanšu ministrijas aprēķinus, tie koduši kaulā. «Nebiju morāli gatava, ka vērtēto ieņēmumu samazinājums būs tik ārkārtīgi liels, jo pirms gada vēl proporcija bija pretēja, pašu ieņēmumi bija virs miljona un dotācija ap 600 000,» saka D. Vilne. Viņa nesaskata lielas iespējas nākamgad situāciju uzlabot, jo krīzes laikā krietni samazinātās pašvaldības darbinieku algas nav paredzēts paaugstināt, tāpēc ienākuma nodoklis lielāks nekļūs.