Mauritānija izdod Lībijai Kadafi 'labo roku'

foto rnw.nl
foto rnw.nl

Mauritānija ir izdevusi Lībijai gāztā valsts līdera Muamara Kadafi režīma izlūkošanas dienesta vadītāju Abdullahu al Senusi, atsaucoties uz Mauritānijas medijiem, vēsta raidsabiedrība BBC.

Lībija al Senusi vēlas tiesāt par noziegumiem, ko viņš pastrādājis būdams Kadafi "labā roka". Meklēšanā bijušo izlūkošanas vadītāju ir izsludinājušas arī Francija un Starptautiskā Krimināltiesa (ICC).

Al Senusi pameta Lībiju pēc pagājušā gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts un nogalināts Kadafi. Bijušo spiegu šefu aizturēja martā, kad viņš ieradās Mauritānijā, kopš tā laika Lībijas valdība vairākas reizes ir pieprasījusi viņa izdošanu. Savukārt Mauritānija norādīja, ka sākumā viņš jātiesā par nelikumīgu iebraukšanu valstī.

Lai gan uzreiz pēc aizturēšanas Mauritānijā spiegu šefs tika nosūtīts uz cietumu, domājams, ka lielāko daļu laika viņš pavadījis mājas arestā privātā villā, norāda BBC.

2011. gadā ICC izvirzīja al Senusi apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti Bengazi pilsētā – galvenajā opozīcijas bāzē Lībijas pagājušā gada revolūcijas laikā.

Savukārt Francija Kadafi sabiedrotajam jau ir piespriedusi mūža ieslodzījumu par lidsabiedrības UTA pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Nigēras 1989. gadā. Katastrofā bojā gāja 170 cilvēki.

Tāpat al Senusi apsūdzēts par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem, to skaitā par saistību ar vairāk nekā 1000 ieslodzīto nogalināšanu Tripoles cietumā 1996. gadā, kad tur izcēlās cietumnieku dumpis.

Izlūkošanas šefs arī varētu būt saistīts ar Kadafi valdīšanas laikā ārzemēs esošo lībiešu nolaupīšanu un nogalināšanu, kā arī teroristisko organizāciju finansēšanu.

ASV un Lielbritānijas izmeklētāji uzskata, ka al Senusi varētu būt informācija par lidmašīnas spridzināšanu virs Lokerbijas ciema Skotijā 1988. gadā, kad bojā gāja 270 cilvēku.

Jau ziņots, ka Lībijā pagājušā gada februārī sākās bruņota sacelšanās pret Kadafi režīmu, kas bija valdījis kopš 1969.gada. Režīms tika gāzts augustā, bet Kadafi tika notverts un nogalināts 20. oktobrī savā dzimtajā pilsētā Sirtē.


Написать комментарий