Iespējas cilvēkiem ietekmēt politiskos procesus veicina viņu piedalīšanos vēlēšanās un demokrātijas nozīmes apzināšanos labklājības veicināšanā. Zems uzticēšanās līmenis demokrātiskajām institūcijām, zema līdzdalība vēlēšanās un attieksmes maiņa pret politiskajām partijām ir patlaban aktuālas problēmas, ceturtdien Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu parlamentu spīkeru diskusijā par pārstāvnieciskās demokrātijas nākotni uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Demokrātija nebūt nav viegla un vienkārša valsts pārvaldes forma. Pārstāvnieciskā demokrātija ir sarežģīts valsts varas iemiesojums. Tā nepiedāvā gatavas atbildes un nenorāda uz vienu gudro, kurš zina visas pareizās izvēles. Nevis viens vadonis izlemj valstij svarīgos jautājumus, bet gan tas ir uzticēts tautai un tautas pārstāvjiem," par Āboltiņas teikto diskusijas dalībniekiem informēja Saeimas Preses dienests.
Viņa norādījusi, ka, no vienas puses, pārstāvnieciskā demokrātija ir labi attīstīts valsts pārvaldes koncepts. No otras puses, tai piemīt vien demokrātijai raksturīgi izaicinājumi, kas prasa līdzdalību, iesaistīšanos, iecietību un aktīvu pilsonisko sabiedrību.
Diskutējot par Eiropas Padomes dalībvalstu nākotni, Āboltiņa uzsvērusi, ka "vairāk nekā puse no šeit pārstāvētajām valstīm ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Savienības ideja tika aizsākta gandrīz vienlaikus ar Eiropas Padomes izveidošanu. Tā laika vizionāri, par spīti haotiskajam pēckara laikam, uzdrošinājās sešām kara plosītām valstīm piedāvāt atjaunot savstarpējo uzticēšanos. Mūsdienās ir daudz sarežģītāk ierosināt un īstenot laikmetu mainošas idejas, kas no jauna vienotu eiropiešu likteni. Arī kopīgi sasniegumi mūsdienās tiek uzskatīti jau par pašsaprotamiem. Tāpēc būtu svarīgi definēt, kāda ir šīs paaudzes misija un loma miera un stabilitātes nodrošināšanā nākamajām paaudzēm," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
EP parlamentu priekšsēdētāju konference notiek reizi divos gados, pamīšus Eiropas Padomes mītnes vietā Strasbūrā un kādā no EP dalībvalstīm. EP ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas patlaban apvieno 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādās Eiropas tautu kultūras.