Kažociņš: prezidenta Bērziņa izteikumi par Latvijas un ārzemju latviešiem – vecmodīgi

foto pietiek.com
foto pietiek.com

Laikā, kad Saeimā runā par dubultpilsonību un par mēģinājumiem atgūt peļņā uz ārzemēm aizbraukušos tautiešus, runāt par "īstiem un neīstiem latviešiem vai Latvijas un nelatvijas latviešiem – tas izklausās mazliet vecmodīgi", intervijā laikrakstam "Diena" pauž Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, komentējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa sacīto, ka SAB vadītāja amatā vēlētos redzēt Latvijas latvieti.

"Es esmu kārtīgs latvietis. Simts procentīgi latvietis. Tas, ka esmu dzimis Anglijā un tur audzis, ir sekas mūsu okupācijai. Kad okupācija beidzās, man bija iespēja atgriezties, un es atgriezos "uz pilnu laiku" 2002. gadā," intervijā saka Kažociņš, pieļaujot, ka šajā gadījumā Bērziņš, iespējams, savu "domu tā īsti līdz galam nav noformulējis".

"Man liekas, es saprotu to domu, un tā varētu būt tāda – tanī laikā, kad mēs centāmies iestāties NATO un Eiropas Savienībā, kad mūsu dienestiem bija tik svarīgi veidot savas attiecības ar mūsu partnerdienestiem, tad tāds cilvēks ar to pieredzi, kas man ir, bija taisni īstajā vietā. Tad, kad tas darbs ir padarīts, varbūt var meklēt kādu, kam ir citas priekšrocības, nu, piemēram, daudz labākas zināšanas krievu valodā," lēš pašreizējais SAB priekšnieks.

Viņš gan vienlaikus norāda, ka mūsdienās runāt par īstiem un neīstiem latviešiem vai Latvijas un nelatvijas latviešiem ir nedaudz vecmodīgi. "Un otrkārt, jāņem vērā, ka SAB ir ārējais dienests, pie kam tāds maziņš, un, lai ko izdarītu, sadarbība ar partneriem ir ļoti svarīga, un līdz ar to svarīga tā direktora diplomātiskā darba daļā," saka biroja direktors.

Jautāts, kādam jābūt nākamajam SAB vadītājam, pašreizējais biroja vadītājs saka, ka būtu iespējams atrast cilvēkus dienesta iekšpusē, taču, viņaprāt, "tieši SAB būtu labāk ņemt kādu cilvēku no ārpuses".

"Drošības policijai tas noteikti nederētu, viņiem vajadzīgs profesionālis, kuram ir korporatīvā atmiņa, kurš zina, kas noticis, kurš prefekti pārzina likumdošanu. SAB gadījumā – tas ir maziņš, maziņš dienests, bet pilns ar augsta līmeņa speciālistiem, tāpēc tieši vajag kādu no ārpuses, kas atnāk un saka – jā, bet kāpēc jūs to darāt šādā veidā, varbūt var pamēģināt savādāk? Un pamēģināt," saka Kažociņš.

Pēc viņa domām, jaunais SAB vadītājs jāizvēlas pēc trim kritērijiem – viņam jābūt vadības pieredzei un tieši Latvijā. "Tas varētu būt kāds diplomāts, bijušais vēstnieks vai augstākstāvošs Ģenerālprokuratūras darbinieks, vai tiesnesis, vai valsts sekretārs. Kas saprot – kā Valsts prezidents teica – kā procesi darbojas Latvijā," lēš SAB direktors.

Vēl jaunajam biroja priekšniekam vajadzīga laba izglītība un skatījums, kā arī nevainojamai reputācijai. "Un tāpēc svarīgi, lai tam cilvēkam nebūtu kāda politiska un ekonomiska angažētība. Piemēram, ja cilvēks ir bijis kādā politiskajā partijā un viņam nāksies lemt, vai kādam politiķim no šīs partijas piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, viņa objektivitāte var tikt apšaubīta, pat ja viss it kā būs darīts pēc labākās sirdsapziņas," skaidro Kažociņš.

Savukārt, vaicāts par svarīgākajiem pirmajiem darbi, kas jaunajam SAB vadītājam jāpaveic, Kažociņš noteica, ka vissvarīgākais ir saglabāt kadrus. "SAB budžets ir pilnīgi nožēlojams. Tas šobrīd ir latos tik, cik tas bija 2004. gadā, kad iestājāmies NATO. Esam samazinājuši visu, ko vien varam. [..]SAB naudas dēļ nestrādā, tas ir pilnīgi skaidrs, bet paļauties uz interesi un patriotiskām jūtām var kādu laiku, taču arī tas iet uz beigām," saka pašreizējais biroja priekšnieks.

Kopš 2003.gada 2.maija SAB direktora amatā ir Jānis Kažociņš. 2008.gada aprīlī Saeima viņu atkārtoti apstiprināja šajā amatā, tādējādi Kažociņa pilnvaras beidzas 2013.gada 2.maijā. Kažociņš ir paziņojis, ka vēlreiz uz šo amatu nepretendēs.


Написать комментарий