Šā gada nogalē un 2013.gadā turpināsies Latvijas ekonomikas izaugsme, tomēr tās temps būs mērenāks. Līdzšinējais vērtējums par tautsaimniecības izaugsmi ir bijis precīzs, un Latvijas Banka saglabā iepriekš publicētās inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, teikts jaunākajā Latvijas Bankas "Makroekonomisko norišu pārskatā".
Centrālās bankas IKP izaugsmes prognoze 2012.gadam paliek nemainīga - 3,5%-4%, savukārt 2013.gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks tautsaimniecības izaugsmes temps. Savukārt inflācijas prognoze netiek mainīta un 2012.gadam tā ir 2,4%, bet 2013.gadā - 2,3%.
Vērtējot Latvijas ekonomikas attīstību 2012. gada pirmajā pusē, Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka tautsaimniecības izaugsmes temps, neraugoties uz eiro zonas valstu ekonomiskajām problēmām, saglabājās straujš. Latvijas tautsaimniecība saglabāja līderpozīcijas Eiropas Savienības (ES) valstu vidū attīstības pieauguma tempa ziņā. Arvien pārliecinošāka bija iekšzemes pieprasījuma kā galvenā izaugsmes nodrošinātāja loma. Privātā patēriņa kāpumu mazāk veicināja vidējās algas palielinājums, vairāk - citi ienākumi, iepriekšējo periodu uzkrājumi un aizņēmumi. Nelielu ieguldījumu pirktspējas uzlabojumā kopš jūlija varētu būt sniedzis arī pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums, norādīts pārskatā.
Turpinoties tautsaimniecības izaugsmei, reģistrētā bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājās, lai gan mazliet lēnāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (augusta beigās - 11,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita). Zemāks bezdarba līmenis nozīmē arī mazāku bezdarba ciklisko komponentu, kas palēnina turpmāko bezdarba sarukumu. Savukārt darba meklētāju īpatsvars 2. ceturksnī samazinājās nedaudz, bet tas galvenokārt saistāms ar pēdējā laikā augošo un augsto ekonomisko aktivitāti - patlaban tā ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim.
Lai gan atalgojuma kāpums saglabājās mērens, lēnāka patēriņa cenu kāpuma ietekmē vidējās algas pirktspēja 2.ceturksnī sasniedza straujāko kāpumu pēdējo 3,5 gadu laikā. Latvijas Bankas ekonomisti prognozē, ka algas pirktspēja turpinās palielināties arī 2. pusgadā, un to noteiks nedaudz straujāks atalgojuma kāpums un mērena inflācija. Tomēr vidējās algas palielinājums ir samērīgs ar darba ražīguma pieaugumu, saglabājoties algas un produktivitātes līdzsvaram, tāpēc vidējās algas kāpums ir ilgtermiņā uzturams un nerada spiedienu uz inflāciju.
Centrālā banka prognozē, ka arī 2. pusgadā turpināsies Latvijas tautsaimniecības izaugsme, taču tā kļūs mazliet mērenāka. To galvenokārt noteiks ārējās vides norises - valsts parāda krīze eiro zonā un recesija vairākās ES valstīs, kas noteiks ārējā pieprasījuma mazināšanos. Pašlaik prognozēs pastāv gan ar ārējās vides faktoriem saistīti riski, kas varētu galvenokārt negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan arī ar iekšzemes faktoriem saistīti riski, kas varētu, visticamāk, pozitīvi ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi. Gan pozitīvie iekšējās, gan negatīvie ārējās vides riski ir līdzsvaroti, teikts pārskatā.
Vairāki apstākļi arī liecinot par būtiskiem ārējā pieprasījuma samazināšanās riskiem, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportējošo nozaru attīstību un tautsaimniecību kopumā. Tai pašā laikā Eiropas Centrālās bankas iecerētie pasākumi cīņā ar ES valstu parādu krīzi, apņemoties neierobežotā daudzumā pirkt problēmvalstu īstermiņa obligācijas, un ASV Federālo rezervju sistēmas ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas programma uz kādu laiku mazinās spriedzi, īpaši finanšu tirgos, tādējādi dodot papildu laiku būtiskāko ekonomisko problēmu risināšanai.
Analizējot riskus Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kuri saistīti ar iekšējiem faktoriem, pārskatā tiek minēti vairāki aspekti. Pirmkārt, ja mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi augs straujāk, nekā prognozēts, un nepiepildīsies pieņēmums par piesardzības uzkrājumu veidošanu, privātā patēriņa izaugsme veicinās straujāku tautsaimniecības attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka mājsaimniecību uzkrājumu līmenis pašlaik ir zems un, ja kreditēšana ir ierobežota, iedzīvotāju tēriņi ilgstoši nevarēs pārsniegt reālo ienākumu kāpumu, norāda Latvijas Banka.
Otrkārt, Latvijas tautsaimniecības veiksmīga attīstība salīdzinājumā ar citām ES valstīm varētu veicināt straujāku, nekā prognozēts, investīciju apjoma pieaugumu tautsaimniecībā, tādējādi stimulējot arī straujāku IKP izaugsmi. Paredzot, ka 2. pusgadā nelabvēlīgo ārējo faktoru dēļ Latvijas tautsaimniecības ekonomiskā aktivitāte nebūs tik spēcīga un ārējais pieprasījums nepastiprināsies arī 2013.gada sākumā, 2013.gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks izaugsmes temps.
Ar valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvām saistītie riski vidējā termiņā vērtējami kā sabalansēti. 2012. gadā dominē ar iekšējo vidi saistītie augšupvērstie riski, savukārt 2013.gadā - ar nelabvēlīgu ārējās vides attīstību saistītie lejupvērstie riski.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka 2012.gada inflācijas prognozes riski ir līdzsvaroti - nenoteiktība naftas tirgū ir augsta, bet naftas cenu līmenis stabilizējies, ASV dolāra kurss krītas un mazina ietekmi uz energoresursu cenām latos.
Iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju ir labvēlīga - nav plānots paaugstināt netiešos nodokļus, kas tieši mainītu patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmeni. Atalgojuma un darba ražīguma tendences liecina, ka darbaspēka izmaksas tautsaimniecībā kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenu līmeni. 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tās samazinājušās gan nominālajā, gan reālajā izteiksmē, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palikušas nemainīgas nominālajā izteiksmē, sarūkot reālajā izteiksmē.
Tāpēc Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2012. un 2013. gadam netiek mainīta un arī inflācijas riski esot uzskatāmi par līdzsvarotiem.
"Makroekonomisko norišu pārskatu", kurā apkopotas un analizētas makroekonomiskās norises Latvijā un ārējos tirgos, Latvijas Banka izdod kopš 2009. gada decembra. Šis izdevums iznāk reizi ceturksnī divus mēnešus pēc apskatāmā ceturkšņa beigām. Izdevumā vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes un to pamatojums.
"Makroekonomisko norišu pārskats" tiek publicēts Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv, kā arī mājaslapā www.makroekonomika.lv.