Daži iedzīvotāji droši vien ir pamanījuši, ka pilsētā ir parādījusies cilvēku grupa, kas, izmantojot dažnedažādu aparatūru, veic dažādas manipulācijas ar kokiem. Bet tas nozīmē, ka Rēzeknē Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības projekta „Tartu, Rēzekne, Pleskava: zaļā pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un teritoriālajai plānošanai Igaunijas – Latvijas – Krievijas robežpilsētās (GREENMAN)” ietvaros notiek pilsētas zaļo apstādījumu inventarizācija, informē Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Projekta koordinatore Nataļja Jupatova pastāstīja, ka inventarizācijas galvenais mērķis ir saglabāt ainavu un dendroloģiskās augu valsts kultūru un vēsturi, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu daudzfunkcionālu un stabilu parku un ielu izmantošanu, kā arī datu bāzes izveidošanu par kokiem, kas atrodas pilsētas parku teritorijā. Ir svarīgi savākt informāciju par augiem, kā arī noteikt apstādījumu dzīvotspēju, – vai konkrētais veids der pilsētas zaļajām teritorijām. Zaļos apstādījumus pilsētā taču nevar salīdzināt ar dabas apstādījumiem, kas atrodas lauku apvidū. Pilsētas tēla veidošanā liela nozīme ir ne tikai arhitektūrai, bet arī pareizām zaļajām teritorijām. Pilsēta nav botāniskais dārzs, kurā svarīgs nosacījums ir koku skaits un daudzveidība. Parkos būtisks ir teritorijas estētiskais izskats, bet skaistākus tos diemžēl nepadarīs nekārtīgas audzes un lieli koki, kas apdraud iedzīvotājus. Visiem augiem jābūt pareizi piemeklētiem un iestādītiem optimālā attālumā. Jāpievērš uzmanība arī koka dzīvotspējai.
Kad būs inventarizācijas rezultātā iegūtie dati, kā arī ieteikumi, kā kopt pilsētas zaļās teritorijas, varēs veikt koku apgriešanu, kā arī veidot atpūtai zaļās teritorijas, kas atbilstu visiem atpūtas zonu pilsētas teritorijā veidošanas noteikumiem. „Es uzskatu, ka šādi pasākumi pilsētai ir ļoti svarīgi, jo Rēzekne ir zaļa pilsēta, kas, bez šaubām, labvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi, pilsētnieku dzīvi, kā arī padara pilsētu pievilcīgāku tūristiem. Bet pilsētā ir arī tukšas teritorijas, tāpēc ir svarīgi noteikt, kādas iespējas mēs varam izmantot šo teritoriju uzlabošanai un apzaļumošanai. Kāda būs Rēzekne šodien un rīt? Ko un kā labāk darīt, lai mūsu pilsētu iemīlētu ne tikai mēs paši, bet arī pilsētas viesi? Kā labāk pilsētas iedzīvotājiem izskaidrot veco koku izciršanas un jaunu apstādījumu veidošanas lietderību? Projekta ietvaros varēsim dalīties citu valstu pieredzē, nosakot sev optimālu pieeju zaļo apstādījumu kopšanai,” saka N.Jupatova.
Projekta vadītāja paskaidroja, kāpēc ir vajadzīga inventarizācija un kādas metodes tiek izmantotas tās veikšanai: „Tiek noteiktas koka morfoloģiskās īpatnības (augstums, diametrs), koka veids, dzīvotspēja un koku bioloģiskā vērtība. Visa inventarizācijas gaitā iegūtā informācija tiks apkopota un nodota Rēzeknes pilsētas domei gan papīra, gan elektroniskā formātā. Speciālists varēs saņemt informāciju par zaļajiem apstādījumiem: auga nosaukumu latviešu un latīņu valodās, augstumu un diametru, koka dzīvotspēju, apskates veikšanas datumu, precīzu adresi utt. Tāda karte būs noderīgs materiāls Pilsētas saimniecības pārvaldes speciālistiem, jebkurā brīdī ļaujot saņemt detalizētu informāciju par pilsētas zaļo objektu stāvokli. Projekta ietvaros plānots izveidot koku uzskaites un inventarizācijas programmu. Savukārt iegūtie dati būs lielisks balsts pilsētas teritoriju plānošanai un attīstībai.”
Tiem, kurus ir ieinteresējis jautājums par šo pasākumu veikšanu un kam nav vienaldzīgs pilsētas zaļais tēls, projekta vadītāja rīko preses konferenci, kurā piedalīsies bioloģijas doktors, Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docents Pēteris Evarts-Bunders un projekta darba grupa. Konference notiks piektdien, 12. oktobrī, plkst. 10.00 Rēzeknes pilsētas domes 134. kabinetā.