Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir sarūgtināta par sabiedrības zemo atbalstu garantijām, kas eksprezidentiem pienākas pēc pilnvaru beigām, taču tik un tā savu ieguldījumu, esot šajā amatā, nenožēlo, viņa norāda savā komentārā mikroblogošanas vietnē "twitter".
"Savu ieguldījumu es nenožēloju un turpināšu strādāt Latvijas labā, kamēr vien spēki to atļaus. Visu mūžu esmu vadījusies no bērnībā ieaudzinātām patriotisma jūtām, morālām vērtībām un darbaVaira tikuma un ne jau tagad no visa tā atsacīšos," paudusi Vīķe-Freiberga, kura pašlaik atrodas Gruzijā.
Viņa stāsta, ka ar interneta starpniecību noskatījusies lielāko daļu trešdien demonstrētā Latvijas Televīzijas raidījuma "Sastrēgumstunda", kas bijis veltīts eksprezidentu garantiju jautājumam. Raidījuma laikā notikušais skatītāju balsojums raidījuma beigās uzrādījis, ka 300 līdz 400 ļaužu no Latvijas atbalstījuši uzskatu, ka bijušie Valsts prezidenti "būtu principā pelnījuši kaut kādu (detaļās nenoteiktu) sociālo nodrošinājumu pēc prezidentūras beigām", toties četras līdz piecas reizes vairāk skatītāju "izteica marksistiski-ļeņinisko pārliecību, ka neatkarīgas, suverēnas un nacionālas Latvijas valsts vadīšana vai pārstāvēšana tāds štrunts vien ir un nav pelnījis jebkādu īpašu ievērību vai atzinību", norādījusi eksprezidente.
Viņa turpinājusi - ņemot vērā, ka Latvijā dzīvo trīs eksprezidenti, tad taisnības labad šo jau tā pieticīgo pateicīgo atbalstītāju skaitu vajadzētu kristīgi sadalīt trīs daļās, kas atstāj mazliet vairāk par 100 pateicīgiem iedzīvotājiem uz katru bijušo prezidentu.
"Manā gadījumā, pēc astoņiem intensīva amata gadiem un tikpat intensīviem pieciem pēcprezidentūras gadiem, šos simts būtu jādala ar 13, lai aritmētiski izrēķinātu, cik atbalstītāju pa darba gadu man izdevies iekarot. Skaitlis sanāk kādi septiņi vai astoņi par katru darba gadu, kas manu ieguldījumu novērtējuši atbilstoši citur demokrātiskajā Eiropā sen atzītiem standartiem," klāstījusi Vīķe-Freiberga.
"Visiem tiem trīs līdz četriem simtiem pa visu Latviju, kuri izteicās gatavi novērtēt Valsts prezidenta darbu kā tomēr mazliet citādu nekā pārējie, vēlos šeit izteikt savu pateicību. Novēlu ikvienam no viņiem: lai dots devējam atdodas, lai Jūsu darbam un veikumam rodas izpratne un atzinība starp Jūsu līdzcilvēkiem un lai Jums šai pasaulē labi klājas," viņa novēlējusi.
Vīķe-Freiberga jau iepriekš izteikusies, ka sociālās garantijas, kas pienākas eksprezidentiem, nav pasaulē unikāla vai nenormāla kārtība, proti, cilvēkam, kurš bijis Valsts prezidents, pienākas sociālās garantijas kā valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš rosinājis nākotnē eksprezidentiem vairs nepiešķirt dzīvokli un to kompensēt ar pensijas palielinājumu, savukārt automašīnas iegādāties "atbilstoši eksprezidentu vajadzībām un statusam". Pašreizējiem eksprezidentiem jau nodrošinātos labumus gan nav iecerēts mainīt, bet vēlāk pats Bērziņš nesaņemtu nedz tiesības uz valsts dzīvokli, nedz pensijas palielinājumu.
Likumprojekts nosaka pārejas periodu, lai, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, sociālo garantiju izmaiņas neattiecinātu uz līdzšinējiem eksprezidentiem - viņi saglabātu valsts dzīvokļus un automašīnas, bet viņiem nebūtu tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Savukārt jaunu automašīnu iegādei tiktu piemērots jaunais tiesiskais regulējums.