Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) septembra jaunieguvumi – vēsturiskās Livonijas kartes un bronzas tutulsakta apmeklētājiem būs aplūkojami ekspersizstādē muzeja telpās Rīgas pils trešajā stāvā līdz 21. oktobrim, portālu ”Delfi” informē LNVM pārstāvji.
Izstādē redzami divi no vairākiem septembra jaunieguvumiem – bronzas tutulsakta (1. – 2. gadsimts, Vidrižu Kalnavoti), ko dāvinājusi Ilze Jaunzemniece, un karte ”Livonia or Liefland” (kartogrāfs G. Merkātors. 1595. gads. No 1635. gadā Londonā izdotā G. Merkātora atlanta ”Historia Mundi: or Merchator's Atlas”), ko dāvinājis Vilnis Vīlips (ASV).
Tutulsakta atrasta Vidrižu Kaniņu pilskalna tuvumā – strautā izjaucot bebru aizsprostu. Senlieta ir unikāla – otra tieši šāda tutulsakta Austrumeiropā nav zināma.
Latvijā bronzas laikmeta tutuls iepriekš atrasts Ķivutkalna pilskalnā. Otrs – vēlāks - jau ar laiku ap Kristus dzimšanu datējams – Vitrupes Ivašos. Vidrižu tutulsaktai līdzīgākā ir Āraišu ezerpilī atrastā, taču tā ir mazāka, bez ažūrā rotājuma. Apmēram tikpat lielas tutulsaktas fragments atrasts Turaidas Pūteļos un glabājas Turaidas muzejrezervātā. Turaidas, Āraišu un jauniegūtais Vidrižu Kalnavotu eksemplāri ir apmēram no viena laika un datējami ar 1.-2. gadsimtu.
Kā uzsver muzeja pārstāvji, šādas tutulsaktas ir ļoti rets atradums arī ārpus Latvijas, divas tutulsaktas ir zināmas no bijušās Austrumprūsijas teritorijas no Dolheimas (Dollkeim) un Vogavas (Wogau) kapulaukiem, kā arī divas atrastas Igaunijā Triigi kapulaukā. Taču visiem šiem eksemplāriem trūkst ažūrā apkaluma lejasdaļā, kas tās atšķir no unikālā Vidrižu atraduma.
Vidrižu tutulsakta ir ļoti nozīmīga arī no zinātniskā aspekta. Tā palīdz skaidrot kultūrvēsturiskos procesus Rietumvidzemē mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Par šo laiku ir ļoti maz liecību. Ar otrā gadsimta vidu Gaujas lejtecē ir zināmi tā saukto Vidzemes zemgaļu pieminekļi, bet tutulsakta ir nedaudz agrāka un tās etniskā piederība ir neskaidra, skaidro arheoloģijas speciālsti.
Savukārt otrs dāvinājums saņemts no Čikāgā (ASV) dzīvojošā kolekcionāra Viļņa Vīlipa, kurš muzejam nodevis divas Latvijas teritorijas kartes no 16.–17. gadsimtā izdotajiem atlantiem – 1574. gadā Venēcijā izdotās ”La Geografia di Claudio Tolomeo Alessandrino” un 1635. gadā Londonā izdotā G. Merkātora atlanta izdevuma angļu valodā ”Historia Mundi: or Merchator's Atlas”.
1574. gadā izdoto karti ”Tavola Nuova di Prussia et di Livonia” 1561. gadā zīmējis itāļu kartogrāfs Džirolamo Ruscelli, kurš balstījies uz antīkā ģeogrāfa Ptolemaja darbiem, kā arī papildinājis tos ar jaunām kartēm, kas balstītas uz jauno laiku zināšanām par ģeogrāfiju. Ar roku izkrāsotā Livonijas karte ir 1595. gadā kartogrāfa Merkātora sagatavota reģiona speciālkarte ”Livonia or Liefland”, kas 17. gadsimtā piedzīvojusi daudzus izdevumus atlantos visās lielākajās Eiropas valodās un salīdzinoši precīzi ataino mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritoriju ģeogrāfiju. Tā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām kartēm, kurā minēts vārds ”latvieši” (Letten).