”Tas ir ārkārtīgi rets atradums no tā laika perioda,” norāda arheologu grupas vadītājs no Reģionālā vēstures muzeja - Aleksandrs Čohadžievs.
Eksperti noskaidrojuši, ka ēkas garums bijis 12 līdz 15 metri, bet platums aptuveni seši metri. ”Šīs senās būves pierāda, ka daudzstāvu celtniecība eksistēja ari jau tajos senajos laikos,” piebilda Čohadžievs.
Izrakumu laikā arheologi atraduši arī aptuveni 500 artefaktus, pārsvarā akmens un kaula darbarīkus. Atrastie makšķerāķi liecina, ka vietējie iedzīvotāji līdzās lopkopībai un zemkopībai nodarbojušies arī ar upju zvejniecību.