Neskatoties uz to, ka Helovīns (Halloween) – nakts pirms Visu Svēto dienas (All Saints' Day) pasaulē tiek svinēts jau ilgu laiku, daugavpilieši 31.oktobrī nesteidzas pārģērbties baismīgos kostīmos un rīkot gājienus pilsētas ielās.
Vairākās valstīs Helovīns ir ļoti populārs – bērni pielaiko dažādu briesmoņu kostīmus un staigā pa mājām, pieprasot saldumus, bet pieaugušie rīko masku balles, logos parasti tiek izlikti ķirbji ar izgrieztām acīm un muti, ar svecīti iekšā.
Šie neviennozīmīgie svētki un tradīcija aizdzīt ļaunos garus, biedējot tos ar baismīgām maskām, radušies ķeltu kultūrā un apzīmēja ziemas atnākšanu. Savukārt 7.gs. Romas pāvests Bonifācijs IV 1.novembri pasludināja par Visu Svēto dienu, šādā veidā vēloties izskaust pagānu paražas. 2.novembris kļuva par Mirušo piemiņas dienu.
Pēc Poļu nama vadītājas Žannas Stankevičas domām, Helovīns nav populārs mūsu pilsētnieku vidū, kaut arī citu valstu katoļi to parasti atzīmē. „Mums daudz tuvāki un saprotamāki svētki ir Andžeiki, kas tiek svinēti novembra beigās. Svētku nosaukums radies no Polijā populārākā vīriešu vārda Andžejs. Svētki tiek plaši svinēti, mājās tiek iedegtas sveces, meitenes zīlē, lai kaut ko uzzinātu par topošo vīru. Šie svētki jau sen nav tikai Andžeja vārda diena, bet gan jautri svētki ar pārģērbšanos, zīlēšanu, jokošanu un dejām”, - pastāstīja pani Žanna.