Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 13.novembrī, vienojās nosūtīt atbalsta vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei ar aicinājumu izvērtēt un atbalstīt komisijas izstrādātos priekšlikumus cilvēktirdzniecības problēmu risināšanai. Komisija augstu novērtēja Labklājības ministrijas līdz šim jomā paveikto, kā arī ievērojamo budžeta dotācijas pieaugumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai.
„Lai diskutētu par cilvēktirdzniecības cēloņiem un iespējamiem risinājumiem, komisijas deputāti vairākkārt tikās ar organizācijām, kas sniedz palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem un par cilvēktirdzniecības jautājumiem informē sabiedrību. Komisijā esam izstrādājuši konkrētus priekšlikumus, kā atbalstīt šīs organizācijas un atvieglot to darbu, lai samazinātu cilvēktirdzniecības gadījumu skaitu,” atzina komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzsverot, ka „cilvēktirdzniecības pamatā nav tikai neatrisinātas sociālās problēmas, bet arī sabiedrības neinformētība”.
Komisija vienojās lūgt ministri izskatīt iespēju pagarināt iepirkumu konkursa termiņu par tiesībām sniegt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem. Pašlaik konkursa termiņš ir viens gads. Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane akcentēja, ka pakalpojuma termiņa pagarināšana ļautu efektīvāk izmantot piešķirtos līdzekļus.
Tāpat komisija aicina ministri izvērtēt iespēju rehabilitācijas laiku padarīt elastīgāku un nepieciešamības gadījumā pagarināt atsevišķu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijas laiku. Šobrīd rehabilitācija vienai personai var ilgt ne vairāk kā sešus mēnešus, bet cilvēktirdzniecības upuriem, kuri cieš no garīga rakstura problēmām, var būt nepieciešams ilgāks rehabilitācijas laiks.
Komisija norāda arī uz nepieciešamību nākotnē rast finansējumu pakalpojumiem, kas nav iekļauti rehabilitācijas pakalpojumu sarakstā, bet ietver, piemēram, upuru sagatavošanu repatriācijai, repatriācijas un pavadonības nodrošināšanu un citus pakalpojumus, kurus, kā norāda nevalstisko organizāciju pārstāvji, tās pašlaik finansē no saviem līdzekļiem.
Savukārt, lai iegūtu precīzāku informāciju par cilvēktirdzniecību - problēmas cēloņiem, riska grupām, cilvēku vervēšanas mehānismiem, upuriem nepieciešamo palīdzību un citiem aspektiem, komisija aicina rast valsts atbalstu padziļinātiem pētījumiem.
Tāpat komisija ministrei norāda uz problēmu, ka dažādu profesiju pārstāvjiem, kas varētu sniegt atbalstu cilvēktirdzniecības prevencijā, piemēram, policistiem, sociālajiem darbiniekiem un dažādu izglītības iestāžu pedagogiem, kā arī jauniešiem trūkst regulāru valsts apmaksātu preventīvo informatīvo pasākumu par cilvēktirdzniecības izpausmēm.