Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, trešdien, 14.novembrī, konceptuāli atbalstot ierosinātos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredz zemes nomas maksu piespiedu nomas gadījumā noteikt līdz sešiem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības, uzsvēra, ka piedāvātais risinājums dalītā īpašuma problēmu kopumā nerisinās. Likumprojekts arī paredz nosacījumus, kas jāņem vērā nomas maksas noteikšanā.
„Risinājumam ir jābūt vienkāršam un saprotamam, taču šis piedāvājums, kas rosina zemes īpašniekam ar dzīvojamās mājas īpašnieku vienoties par situācijai atbilstošu zemes nomas maksu, manuprāt, visu sarežģīs vēl vairāk. Galvenais klupšanas akmens ir tas, ka iesaistītās puses nekādi nespēj panākt vienošanos un strīdu tālāk ilgstoši skata tiesa, kas jau tagad ir apgrūtināta ar šādām lietām,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš.
V.Liepiņš arī atzīmēja, ka ar piedāvātajām izmaiņām vislielākais slogs tiks uzlikts zemes īpašniekam, kam būs vēl arī jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. „Drīzāk ir jādomā par to, kā izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, piemēram, par patiesu atlīdzību izpērkot zemi zem daudzdzīvokļu mājām,” rosināja V.Liepiņš.
Arī deputāts Viktors Valainis pauda skepsi par iesniegto projektu, aicinot nākotnē atteikties no piespiedu nomas attiecībām, lai izbeigtu dalītā īpašuma pastāvēšanu. „Tieslietu ministrijas piedāvājums dod kaut kādas atlaides iedzīvotājiem, taču attiecībā uz zemes īpašniekiem neko nerisina. Strīdu pārceļot uz tiesu, tiek novilcināts laiks, turklāt vairumā gadījumu tiesa nosaka tos pašus sešus procentus,” sacīja V.Valainis.
Savukārt komisijas sekretāre Lolita Čigāne atzinīgi vērtēja iesniegto likumprojektu, jo tas varētu būt solis samilzušās problēmas risinājuma virzienā. „Iedzīvotājiem patlaban ir ļoti grūti samaksāt lielās zemes nomas maksas, kurā ietilpst arī maksa par zemi, ko māja funkcionāli nemaz neizmanto. Tāpēc ierosinājums saprātīgas maksas noteikšanā ņemt vērā konkrētus kritērijus ir vismaz kaut kāda izeja,” atzīmēja L.Čigāne un arī aicināja meklēt dalītā īpašuma izbeigšanas risinājumu.
Likumprojekts paredz, ka, vienojoties par zemes piespiedu nomas maksu, kas plānota līdz sešiem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības, būs jāņem vērā arī ēkas kadastrālā vērtība, zemes gabala platība, apbūve un lietošanas mērķis, kā arī zemes īpašnieka un nomnieka ieguldījums mājas apsaimniekošanā un uzturēšanā. Šāda pieeja dos iespēju noteikt katrai konkrētai situācijai atbilstošu nomas maksas apmēru. Ja vienošanos nevarēs panākt, puses savas aizskartās tiesības varēs aizstāvēt tiesā, šodienas komisijas sēdē deputātiem plānotās likuma izmaiņas skaidroja Tieslietu ministrijas Civillietu departamenta direktore Dagnija Palčevska.
Lai atvieglotu nodokļu slogu iedzīvotājiem, paredzēts atteikties no pienākuma iedzīvotājiem segt zemes īpašnieka maksājumu par zemes nekustamo īpašumu.
Patlaban likums nosaka, ka piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam un nomniekam ir jāpanāk vienošanās par zemes nomas maksu. Ja vienošanos nav iespējams panākt, nomas maksa nosakāma sešu procentu apmērā gadā, kas bieži vien ir pārmērīgi augsta par piespiedu zemes nomu.
Par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai, un plānots, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā 2013.gada 1.janvārī.