2012. gada 11. novembris. Dvietes pagastā svinīgs pasākums – tiek atklāta piemiņas plāksne, kurā iekaltie vārdi: „Katrai vietai ir savs tērps, sava bagātība, sava slava, vakardiena, šodiena un rītdiena…Pēteris Kokins, ilggadējais Mičurina kolhoza priekšsēdētājs, Nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks, kura mūžs veltīts Dvietes attīstībai un dvietiešu labklājībai” vienmēr apliecina lielos nopelnus un ieguldījumu, ko Dvietes un dvietiešu labā darījis Pēteris Kokins, vēsta Ilūkstes novada pašvaldība.
Piemiņas plāksni atklāja Pētera Kokina meita Sandra un dēls Aivars, un noskaitot kopīgi lūgšanu, priesteris Edvards Zaksis to iesvētīja.
Uz piemiņas plāksnes atklāšanu sapulcējās Pētera Kokina piederīgie - dzīvesbiedre Olga, meita un dēls, mazbērni, brāļi ar savām ģimenēm, dvietieši, bijušie speciālisti, kuri ilgus gadus strādāja kopā ar Pēteri Kokinu.
Piemiņas plāksnes pasākuma organizētāja un vadītāja Dvietes pagasta pārvaldes pārzine Iveta Plone deva vārdu Ilūkstes novada domes priekšsēdētājam Stefanam Rāznam, kuram jāsaka sirsnīgs paldies par sniegto atbalstu piemiņas plāksnes tapšanā.
Vārds tika dots arī vienam no dedzīgākajiem Pētera Kokina atbalstītājiem, galvenajam plāksnes iniciatoram, vēstures un cilvēku zinātājam, savas dzimtās vietas un novada patriotam, cilvēkam ar vienreizēju atmiņu – Pēterim Zemlickim.
Pētera Kokina dzīve parādīja, ka viņš bija cilvēks ar lielu darba mīlestību un mīlestību uz dzimto zemi, stingru raksturu, lielu atbildību, plašu redzesloku, zemnieks pēc pārliecības un būtības, cilvēks, kas zina un saprot zemi, taisnīgs, godīgs un iejūtīgs vadītājs. Vai lietus, vai saule, vai sniegs – viņš vienmēr bija tur, kur ritēja visatbildīgākais darbs , kur viņa padoms un zināšanas varēja noderēt.
Priekšsēdētāja panākumu atslēga bija prasme saliedēt kolektīvu radošam darbam. dziļa saikne ar vienkāršajiem darba darītājiem, plašas zināšanas lauksaimniecībā, audzinātāja talants, apbrīnojamas organizatora spējas, dziļa ticība cilvēkiem, cieņa pret tiem un tajā pašā laikā augsts prasīgums pret sevi un citiem, principialitāte nosprausto uzdevumu veikšanā.
Pēterim Kokinam piemita daudz labu un apbrīnas vērtu īpašību. Nedrīkst aizmirst arī to, ka viņš bija mīlošs vīrs, gādīgs tētis un vectētiņš, saticīgs brālis. Meita Sandra, radinieku vārdā runājot, vēlreiz uzsvēra tēva lielo mīlestību pret darbu, mīlestību pret dzimto zemi, Dvieti.
Pēteris Kokins – kolhoza priekšsēdētājs ieviesa dzīvē savus principus un idejas. Galvenais – nedzīvot šai dienai, bet gan strādāt ar perspektīvu un tālredzību. Viņam bija stingra apņēmība un skaidri mērķi, ko sasniegt. Un viņš tos sasniedza. Pēteris Kokins Dvietē izveidoja ciematu, uzceļot jaunu skolu, kultūras namu un pagasta ēku, izveidojot sakoptu parku, noasfaltējot ceļus, uzbūvējot individuālās mājas. Augstā līmenī tika attīstīta lauksaimniecība, lopkopība, uzbūvētas darbnīcas, garāžas, fermas, pilnvērtīgās lopbarības cehs. 28 gadus prasmīgi vadot Mičurina kolhozu, panāca, ka kolhozs kļuva par vienu no ekonomiski spēcīgākajām saimniecībām rajonā. Ne velti dzimis Lāčplēša dienā. 2012. gada 11. novembrī Pēterim Kokinam apritētu 85 gadi.
Pēc piemiņas plāksnes atklāšanas visi pasākuma dalībnieki devās uz skaisto, zaļām tūjām apjozto Munču kapsētu, lai noliktu ziedus uz Pētera Kokina atdusas vietu.
Atmiņu pēcpusdiena turpinājās kultūras namā. Pie kafijas tases, ļoti siltā un sirsnīgā atmosfērā, savās atmiņās par Pēteri Kokinu dalījās Jānis Bružiks, kurš ilgus gadus strādāja Dvietes skolā un bija tās direktors. Bružiks atgādināja, ka Pētera Kokina kabinetā bija lozungs, kas arī bija viņa dzīves moto: „Vadīt nozīmē audzināt”. Siltus un atzinīgus vārdus par Pēteri Kokinu teica bīskaps Jānis Puvinskis, bijusī Dvietes ciema padomes priekšsēdētāja Beāte Kupšāne. Par to, kāds Pēteris Kokins bija kā brālis, pastāstīja Stanislavs Kokins.
Par piemiņas plāksnes atklāšanu, pasākuma organizēšanu sirsnīgi pateicās dzīvesbiedre Olga Kokina. Viņa esot ļoti laimīga un gandarīta, ka dvietieši nav aizmirsuši to, kādu mantojumu Pēteris Kokins ar atstājis nākamajām paaudzēm.