Saeima pieņem 2013.gada valsts budžetu

foto Saeimas kanceleja
foto Saeimas kanceleja

Saeimas deputāti ceturtdien pēc 10 stundas ilgušām debatēm galīgajā lasījumā pieņēma 2013.gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam.

Par valsts budžetu 2013.gadam nobalsoja 55 deputāti no koalīcijas frakcijām, pret bija 38 no opozīcijas.

Premjers Valdis Dombrovskis ( V) pēc Saeimas balsojuma par 2013.gada budžetu pauda atzinību par to un pateicās visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem cilvēkiem un deputātiem, kuri iesaistījušies grūtajās budžeta sarunās.

Dombrovskis sacīja, ka pagaidām, dažas minūtes pēc Saeimas balsojuma par budžetu, ir pāragri prognozēt "visus 2013.gada notikumus un to, vai šo budžetu nākamgad vajadzēs grozīt".

Lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru laika posmam no 2013. līdz 2015.gadam, deputātu darba kārtībā bija 360 priekšlikumi, savukārt par valsts budžetu 2013.gadam - 386 priekšlikumi. Tomēr šoreiz deputāti par lielāko daļu skatāmo jautājumu iztika bez plašām un izvērstām debatēm.

Vienas no salīdzinoši ilgākajām debatēm izvērsās pēc SC frakcijas deputāta Valērija Agešina priekšlikumiem piešķirt līdzekļus dažu mazākumtautību Liepājas skolu aprīkojuma iegādei, jo raisīja diskusijas par to, vai tautas kalpi drīkst būt "Ziemassvētku vecīši", izliekoties par labdariem savu vēlētāju priekšā.

Kopumā budžeta projektu un tos pavadošo likumprojektu izskatīšana un pieņemšana Saeimā ilga vairāk nekā 10 stundas.

Budžetā par prioritāriem pasākumiem, kas saņēmuši papildus finansējumu, nosaukti ekonomikas attīstība, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kam novirzīti kopumā 38 miljoni latu, un atalgojuma palielināšana noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām.

No 2013.gada paredzēts palielināt atalgojumu noteiktām valsts pārvaldē strādājošo kategorijām, tostarp vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tāpat papildu finansējumu prēmiju izmaksai nākamgad plānots piešķirt atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbs būs uzlabojis situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,666 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi plānoti 5,824 miljardi latu. Salīdzinājumam, kopbudžeta ieņēmumos šogad plānoti 5,765 miljardi latu, bet izdevumos - 5,898 miljardi latu. 2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos plānoti 872,9 miljoni latu (2012.gadā - 854,6 miljoni), bet pievienotās vērtības nodoklī plānots iekasēt 1,126 miljardus latu (2012.gadā - 1,070 miljardus). Plānots, ka kopbudžeta deficīts nākamgad veidos 158 miljonus latu, savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 221,1 miljona latu apmērā jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās prognozēts 3,7%.

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien arī bez izmaiņām atbalstīja apmēram 30 likumprojektus, kas saistīti ar 2013.gada budžeta projektu, tādējādi atbalstot dažādas nodokļu un pabalstu izmaiņas.

Nākamgad tiks piemērota atlaide nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā par dzīvojamo objektu (māju vai dzīvokli un tam piekritīgo zemi), kurā ir deklarēti daudzbērnu ģimenes locekļi ar vismaz trīs bērniem. NĪN atlaide daudzbērnu ģimenēm nevarēs pārsniegt 300 latus gadā iepriekš plānoto 120 latu vietā.

Tāpat parlaments samazināja maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu ierobežojumus un noņēma ierobežojumus bezdarbnieka pabalstam. Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) sniegto informāciju no 2013.gada 1.janvāra vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu maksimālā summa būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs 23,02 latus. Tas nozīmē, ka par 20% palielināsies to cilvēku skaits, kam šo pabalstu apmērs pieaugs.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu likme otrajā pensiju līmenī, kas pašlaik ir 2%, 2013. un 2014.gadā būs 4%, 2015.gadā - 5%, bet 2016.gadā un turpmāk tā plānota 6% apmērā, paredz deputātu atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

No 2013.gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums vairs nebūs atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un turpmāk visiem bezdarbniekiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus. Patlaban cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem bezdarbnieka pabalstu izmaksā četrus mēnešus, cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz 19 gadiem - sešus mēnešus, bet cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem - deviņus mēnešus.

Deputāti arī nolēma, ka no nākamā gada piemaksas par papildu darbu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem varēs sasniegt līdz 30% no darbiniekam noteiktās mēnešalgas. Pašlaik valsts un pašvaldību institūciju darbinieku piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti nevar pārsniegt 20% no mēnešalgas.

Tāpat līdz ar atbalstītajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā no 2013.gada ik gadu par pieciem latiem paaugstinās bērniem izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomu. 2013.gadā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecumam maksās 35 latus, bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam tiks maksāti 40 lati, kas ir par pieciem latiem vairāk nekā 2012.gadā maksājamā summa. Savukārt 2014.gadā šīs summas būs attiecīgi 40 un 45 lati, bet 2015.gadā - 45 un 50 lati.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātās izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kuru mērķis motivēt zemju īpašniekus apstrādāt, efektīvi un racionāli izmantot lauksaimniecības zemi. Turpmāk lauksaimniecības zemi uzskatīs par lauksaimniecībā izmantotu, ja apstrādāti ir vismaz 70% kopējās zemes platības. Līdz šim noteiktais slieksnis, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti vien 30% no tās platības zemes vienībā, nav mudinājuši zemes īpašniekus izmantot zemi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, norādījis ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns ( V).

Pašlaik, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, vismaz 400 000 hektāru, jeb aptuveni ceturtā daļa lauksaimniecības zemes uzskatāma par neapstrādātu un aizaugošu.

Nākamā gada valsts budžets stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.


Написать комментарий