Kad pirms gada jaunieceltais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks iznāca no Saeimas ar uzticības kredītu kabatā, skeptiķi pieļāva, ka īstie KNAB kuģa stūrētāji būs citi biroja vadības pārstāvji. Gada laikā J. Streļčenoks spējis parādīt savu patstāvību, tomēr biroja darba zinātāju vērtējums par KNAB šefa pirmo gadu atšķiras kā diena pret nakti. Daļa slavē viņu par KNAB darba stabilizēšanu, bet citi asi kritizē par to, ka viņš tā arī neesot parādījis vadītāja dotības.
Normalizējis darbu
Streļčenoks sāka vadīt KNAB laikā, kad tas atkopās no iepriekšējā priekšnieka Normunda Vilnīša posma, ko raksturoja publisks karš un darbinieku aizdomas, ka priekšnieks «grauž» biroju no iekšpuses. Visi Dienas aptaujātie eksperti norāda - salīdzinājumā ar N. Vilnīša laiku ir panākts nopietns progress.
Pēc jaunā vadītāja iecelšanas KNAB uzlabojās mikroklimats, atzīst tā bijušais priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kurš pusgadu nostrādāja J. Streļčenoka vadībā. «Nebija strīdu ar priekšnieku, mistiskas reorganizācijas, nesaprotamas darbības. Tas ir galvenais,» viņš papildina. «KNAB darbība ir kļuvusi mazāk ārišķīga, vienmērīgāka, un katrā ziņā nav informācijas par kādiem būtiskiem iekšējiem konfliktiem vai nesaskaņām,» uzskata arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Korupcijas apkarošanas jomā šī gada laikā redzamākie darbi bija Latvenergo lietas daļas nosūtīšana prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un aizturēšanas Rīgas domē. Pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) domām, tas liecina, ka jaunā šefa vadībā «KNAB izveidota komanda un radīta darba vide, kas veicina rezultātu sasniegšanu», viņš pauž ar preses pārstāvja Mārtiņa Pankes starpniecību.
KNAB lietvedībā ir vēl vairākas lielās lietas (piemēram, Daimler lieta, oligarhu lieta). Varētu vēlēties vēl aktīvāku darbu to izmeklēšanā un virzīšanā uz priekšu, norāda Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis. Turklāt KNAB komunikācija arī nesniedzot atbildi uz jautājumu, kāpēc izmeklēšana šajās lietās norit tik ilgi. Ē. Kalnmeiers, vaicāts par nepieciešamajām pārmaiņām KNAB, uzreiz nosauc izmeklēšanas plānošanu un kvalitāti. Pēdējā gada laikā neesot bijis kvalitatīva lēciena KNAB darbā, bet kardinālus uzlabojumus vienā gadā arī nevarot veikt.
Turklāt KNAB pašlaik nav aizpildītas visas izmeklētāju štata vietas, vēl šomēnes birojs ar mediju starpniecību aicināja pieteikties darbā trīs izmeklētājus. Tik mazam izmeklētāju skaitam kā KNAB trīs vakantas vietas ir daudz, skaidro Ē. Kalnmeiers. Tiesa, augstāku izmeklēšanas kvalitāti ģenerālprokurors varot vēlēties pilnīgi visās izmeklēšanas iestādēs, ne tikai «knābī».
Mazāk redzams
Korupcijas novēršanas jomā, kas J. Streļčenokam arī bijusi tuvāka pirms stāšanās amatā, KNAB šefs nosauc virkni iniciatīvu, ko birojs virza vai kas jau ir pieņemtas. Tiesa, daži kolēģi uzskata, ka varētu vēlēties lielāku priekšnieka aktivitāti iniciatīvu virzīšanā.
KNAB preventīvajā darbā būtiska ir komunikācija, uzsver speciālisti. No viņu teiktā izriet, ka J. Streļčenoks nepietiekami izprot tās nozīmi. N. Vilnīša laikā KNAB publicitāte bija liela, bet negatīva, taču tagad esot iebraukts otrā grāvī - par KNAB runājot pārāk maz. Biroja publiskajām aktivitātēm vajadzētu būt ne tik birokrātiskām, un tam jāieņem aktīvāka loma, mudinot politiķus veikt uzlabojumus korupcijas jomā, atzīst Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.
Pirms J. Streļčenoka stāšanās amatā viņam bija jākliedē aizdomas, vai īstie KNAB vadītāji nebūs citi pieredzējušie biroja darbinieki. «Cik varu spriest, Streļčenoka kungs ir ļoti neatlaidīgs cilvēks, kurš ļoti augstu nes savu personisko atbildīgumu. Līdz ar to es nedomāju, ka kāds varētu stūrēt viņa vietā - lēmumus viņš pieņems pats,» uzskata Aleksejs Loskutovs, bijušais KNAB priekšnieks, kurš Saeimā vada Pretkorupcijas apakškomisiju.
Līdzīgi domā arī citi aptaujātie, tikai daļai darbinieku esot radies iespaids, ka šefs vairāk ņem vērā savu kādreizējo priekšnieci un tagadējo vietnieci Ilzi Jurču. J. Streļčenoks gan tiešām mēdzot konsultēties ar daudziem darbiniekiem, bet viņam esot savs viedoklis par katru jautājumu, un lēmumus viņš pieņemot pats. Dažkārt tas pat neesot visai labi, jo esot vērts arī ieklausīties pieredzējušajos darbiniekos, turklāt daļā jautājumu paša priekšnieka kompetence vēl neesot pietiekama.
A. Loskutovs un A. Vilks aizstāv KNAB priekšnieku pret pārmetumiem par nepietiekamu kompetenci, uzsverot, ka tās nepieciešamību nevajag pārspīlēt. Nekad neizdošoties atrast cilvēku, kurš līdz sīkumiem pārzinās visas KNAB darbības jomas, turklāt apkarošanas jomā priekšnieka pilnvaras neesot plašas. «Viņa uzdevums ir organizēt darbu, bet izmeklētājs strādā patstāvīgi,» atzīst A. Loskutovs. Savukārt A. Vilks atziņu paspilgtina: «KNAB vadītājs pats ar pistoli pa ielām neskraidīs.» Pats Streļčenoks atzīst, ka ikvienā no jomām pamazām ir iedziļinājies: «Domāju, ka šajā ziņā esmu audzis.»
KNAB šefs tiek raksturots kā centīgs, punktuāls, tomēr izskan arī pārmetumi, ka viņš neesot vizionārs. J. Streļčenoks ir «apzinīgs ierēdnis», bet nav pārliecības, ka labākajā nozīmē, norāda I. Kažoka. Viņasprāt, no J. Streļčenoka varot gaidīt stratēģiskāku redzējumu, vīziju, jo pašlaik iestāde vairāk fokusējoties uz budžeta jautājumiem, bet mazāk uz priekšlikumiem, kā efektīvāk cīnīties pret korupciju.
Atkal nesaskaņas
Lai gan vairāki KNAB darba vērtētāji uzteic J. Streļčenoka spēju normalizēt KNAB darbu, ar biroju saistīti avoti atzīst - KNAB iet vaļā kārtējais konflikts. Tiesa, informācija par tā iemesliem ir diametrāli pretēja. Visi avoti par konflikta sākumpunktu min I. Jurčas iecelšanu KNAB priekšnieka vietnieka amatā, nerīkojot konkursu. Tālākās interpretācijas ir pretrunīgas. Daļa avotu uzskata, ka saspīlējumu radījušas tikai atsevišķu darbinieku nesamērīgās ambīcijas - proti, J. Streļčenoks neesot paklausījis ieteikumam iecelt par vietnieci citu kandidāti. Šī viedokļa pārstāvji arī uzskata, ka alternatīvu I. Jurčas kandidatūrai neesot bijis, tāpēc konkursa rīkošana būtu izlikšanās.
Taču pretējā nometnē esošie uzskata, ka I. Jurčas vienpersoniskā iecelšana ir raidījusi darbiniekiem sliktu signālu. Birojā esot radusies neveselīga atmosfēra - N. Vilnīša laikā saliedētais kolektīvs atkal esot sašķelts. Turklāt priekšnieks uz saspīlējumu nereaģējot un nemēģinot to mazināt. Pēc Dienas jautājuma par konfliktu J. Streļčenoks izskatās izbrīnīts. Darbinieku viedokļu nesakritība dažādos jautājumos neesot nekas neparasts, bet «es neuzskatītu, ka tas ir konflikts». Viņaprāt, darbinieki, kas to tā varētu raksturot, esot uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Avoti, kuri ir informēti par iekšējo atmosfēru birojā, paredz, ka nesaskaņas noplaks un publiskajā telpā darbinieki tās nenesīs, jo tas tiktu interpretēts viņiem nelabvēlīgi - KNAB neviens netraucē strādāt, bet viņi tik un tā neiztiek bez konflikta. Tomēr notiekošais esot zīme, ka J. Streļčenokam jāveido pārdomātāka personāla politika un jāpiestrādā pie biroja iekšējās komunikācijas.