Otrdien Ministru kabinets pieņēma veselības ministres iesniegtos grozījumus MK not.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri būtiski ietekmēs mūsu dzīvi. Veselības ministre Ingrīda Circene vārdos izsaka atbalstu primārās veselības aprūpes stiprināšanai, bet stūrgalvīgi pieturās pie saviem uzstādījumiem – sasniegt Eiropas rādītājus veselības aprūpē uz ģimenes ārstu un pacientu rēķina. Ar ministres piedāvātajiem normatīvo aktu grozījumiem un finansējuma sadalījumu nav iespējams attīstīt primāro veselības aprūpi un uzlabot sabiedrības veselību.
Par konkrētiem piemēriem
Noteikumu grozījumi paredz, ka ģimenes ārstam būs jānodrošina ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā sazināšanos ar pacientu, lai vienotos par turpmāko aprūpi, ja pacients pēc NMP brigādes izsaukuma nav stacionēts.
Tā rezultātā ģimenes ārstam vai māsai būs: darba dienas sākumā jāpārbauda e-pastus, vai ir saņemta informācija par prakses pacientu NMP izsaukumiem; jāsazinās ar pacientiem, jāvienojas par problēmu risinājumu, un nepieciešamības gadījumā jāveic mājas vizīti. Pacientu meklēšana un mājas vizītes prasīs papildus ģimenes ārsta un māsas laiku un izdevumus. Tā kā mājas vizīti (ārstam) šajā gadījumā apmaksās valsts - Ls 7,32 + pacienta iemaksa Ls 2,00, var prognozēt, ka palielināsies NMP izsaukumu un mājas vizīšu skaits. LĢĀA priekšlikums ir, ka tā vietā NMP brigādei būtu jārekomendē pacientam sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai veicinātu pacientu līdzatbildību un nesamazinātu ģimenes ārsta pieejamību citiem pacientiem (mājas vizītes laikā praksē ārsts varētu pieņemt aptuveni vismaz 6-8 pacientus).
Noteikumu grozījumi paredz jaunatveramo ģimenes ārstu prakšu aprīkošanas finansēšanas pārtraukšanu no kapitācijas naudas kvalitātes neizmaksātās daļas. Tā rezultātā vairs nebūs pieejams atbalsts jaunatvērto prakšu kvalitatīva aprīkojuma iegādei. LĢĀA priekšlikums ir saglabāt jaunatveramo prakšu aprīkošanas pašreizējo finansēšanas kārtību līdz tiks nodrošināts valsts atbalsts kredītiem prakses izveidošanai.
Noteikumu grozījumi paredz atjaunot laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu "grozu", neiztērēšanas gadījumā (ja izlietoti vismaz 80%) ģimenes ārstam izmaksājot 20% no atlikuma, bet pārtērēšanas gadījumā (ja izlietoti 120%) – NVD par to informēs Veselības inspekciju. Mūsuprāt, šāda regulējumu ieviešana tiks vērsta nevis uz pacientu vajadzību pēc laboratoriskajiem izmeklējumiem, bet gan uz ģimenes ārstu mehānisku pielāgošanos, lai izpildītu Noteikumos noteiktos priekšrakstus. Te vietā būtu atcerēties iepriekšējo pieredzi – tiesāšanos un Veselības inspekcijas sodus, kā arī sabiedrības aizdomas par tīšu nenosūtīšanu uz izmeklējumiem tāpēc, lai ģimenes ārsts saņemtu neiztērēto laboratorijas naudu. LĢĀA priekšlikums ir atcelt šādu pretrunīgu noteikumu pieņemšanu.
Noteikumu grozījumi paredz turpināt ieturēt otrās māsas finansējumu, ja ģimenes ārsta māsa vai ārsta palīgs līdz 2013. gada 1. janvārim kādā no mēnešiem pilnībā nav izpildījis vai dokumentējis kādu no 15. pielikumā uzskaitītajiem uzdevumiem. Veselības inspekcija turpinās sodīt ārstus par iepriekšējo gadu māsu uzdevumu nedokumentēšanu ar naudas sodu māsas algas apmērā. LĢĀA priekšlikums ir brīdināt ārstus, nevis sodīt ar naudas sodiem.
Veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka "nākamgad ir palielināts finansējums primārai veselības aprūpei par 3,7 miljoniem latu, sasniedzot 6,74% no ārstniecības budžeta (šobrīd 6,55%)".
Noteikumu grozījumi paredz: "312. Dienests 2013. gadam finansējuma apjomu kopējai kapitācijas naudai un ģimenes ārsta prakses otrās māsas apmaksai nosaka ne mazāk kā 6,74% apmērā no apakšprogrammā "Ārstniecība" plānotās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem uz kalendārā gada 1. janvāri." Tas nozīmē, ka no 2014. gada pavisam tiek atcelta kapitācijas naudas sasaiste ar Ārstniecības budžetu.
Patiesā situācija ir tāda, ka ministre, manipulējot ar skaitļiem, rada maldinošu priekšstatu par kapitācija naudas palielināšanu no 6,55% uz 6,74%. Bet patiesībā šajos procentos bez kapitācijas naudas ir iekļauta otrās māsas vai ārsta palīga darba samaksa, kas jau šogad tiek apmaksāta. Tas nozīmē, ka nav valsts likumdošanā paredzētas garantijas, ka kapitācijas nauda nākamgad un turpmāk palielināsies.
2013. gada veselības budžets tika plānots un pieņemts balstoties uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā MK not. 1046 11. pielikuma 5.1. punktu: "kopējais kapitācijas naudas apmērs ir ne mazāk kā 6,55% no apakšprogrammai "Ārstniecība" paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem uz kārtējā gada 1. janvāri", kurš garantēja, ka, palielinot Ārstniecības budžetu, attiecīgi palielināsies ģimenes ārstu kapitācijas nauda. Šī norma vakar tika atcelta.
Tā rezultātā, neskatoties uz to, ka jau šogad un turpmāk tiek palielināts Ārstniecības budžets par vairākiem desmitiem miljonu latu, samaksa par ģimenes ārstu sniegtajiem pakalpojumiem paliek esošā "krīzes" līmenī.
Tā kā ģimenes ārstiem un māsām tiek uzlikti papildus pienākumi profilaksē un hronisko pacientu aprūpē, tad ir nepieciešami papildus finanšu resursi, piemēram, papildus telpām, aprīkojumam, izglītībai.
Noteikumu grozījumi paredz ieviest jaunus kvalitātes kritērijus, aizstājot esošos, palielinot gan kritēriju skaitu (no 6 uz 13), gan sasniedzamās robežvērtības par 15-40%. Jaunie kritēriji noteikti kā obligāti un tiks finansēti no tās pašas "krīzes" kapitācijas naudas. Tā rezultātā ģimenes ārstam un māsai būs jāiegulda līdzekļi, laiks un darbs, lai veiktu uzskaiti, papildus sazināšanos ar pacientiem, kontroli un izpildes atspoguļošanu. Ja noteiktie kvalitātes kritēriji nebūs sasniegti, tad ģimenes ārstu prakšu ienākumi samazināsies, neskatoties uz ieguldīto darbu un izdevumiem. Bez tam šo kritēriju skaits un augstās robežvērtības veicinās pārmērīgu koncentrēšanos uz noteiktu slimību kontroles rādītāju izpildi un uzskaiti, nevis uz katra pacienta veselības problēmu risināšanu. Šāda situācija neatbilst ne pacientu, ne ārstu interesēm. Pie tam šāds ministres piedāvātais modelis veicinās konfliktu veidošanos starp pacientu un ģimenes ārstu.
LĢĀA priekšlikums ir sākotnēji noteikt zemākas robežvērtības "balstoties uz pierādījumiem par to, kas ir sasniedzams, lai noteiktu augšējo robežvērtību un to, kas jau tiek sasniegts, lai noteiktu zemāko robežvērtību", ieviešot papildus kvalitātes kritērijus, tie ir jāplāno kā bonusu sistēma, kurai ģimenes ārsti var pievienoties brīvprātīgi (uz to norādīja arī ImPrim starptautiskie eksperti).
LĢĀA iebildumus un priekšlikumus ir paudusi kvalitātes kritēriju izstrādes darba grupā, 6., 16. un 29. novembra, kā arī 5. decembra vēstulēs, tikšanās reizēs ar Veselības ministrijas pārstāvjiem – 12. novembrī, 22. novembrī (tikšanās ar ministri), 27. novembrī, 10. decembrī un 17.decembrī (tikšanās ar ministri); dalība Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 11. decembrī (piedalījās arī ministre); tikšanās ar premjeru 18. decembrī pirms Ministru kabineta sēdes un Ministru kabineta sēdes laikā, kurā pieņēma veselības ministres virzītos MK not.1046 grozījumus.
Ko darīt?
Mums ir divas iespējas jeb "ceļi": 1) samierināties ar pieņemtajiem MK not.1046 grozījumiem, apzinoties to negatīvo ietekmi uz ģimenes ārstu un viņu komandas locekļu ikdienu, attiecībām un veselību, tādējādi arī turpmāk atbalstīt iespējamos veselības ministres Ingrīdas Circenes plānotos pasākumus, kuri neatbilst sabiedrības interesēm un degradē primāro veselības aprūpi; vai arī 2) publiski protestēt, lai paustu savu attieksmi pret šādu veselības ministres Ingrīdas Circenes realizēto veselības politiku.
Mēs saprotam, ka jebkura protesta akcija ir galējība. Arī šoreiz tas ir izmisuma solis. Ja kāds par to izšķiras tieši tagad, tad tas ir tāpēc, ka nav iespējams konstruktīvs dialogs ar ministri Ingrīdu Circeni. Patiesībā tiek uzspiesta spēle vienos vārtos. Vai tad mums pazemīgi un paklausīgi tas jāpieņem? Un beigās "atkal paši būsim vainīgi"? Ja publisks protests ir vienīgais līdzeklis, kā atgādināt augstām valsts amatpersonām par māku ieklausīties un pienākumu, rast labāko risinājumu? Par vēlu būs nožēlot, ka ilgi cerējām un šaubījāmies.