Kā vēsta inosmi.ru, demokrātu partijas līderis Harijs Rids senāta sēdē apgalvoja, ka ASV atrodas sarežģītajā situācijā, jo kompromisa meklēšanas perspektīva starp republikāņiem un demokrātiem ir miglā tīta.
Tas nozīmē, ka no 2013.gada 1.janvāra ASV vienlaicīgi var paaugstināties nodokļu likmes un samazināties sociālie tēriņi. Uzstājoties senāta sēdē ,H.Rids atzīmēja, ka vairs nepaliek laika, lai atrast vienošanos līdz 31.decembrim.
Senatori un prezidents Obama atgriezās Vašingtonā, bet palātās locekļi turpina atpūsties. Eksperti apgalvo, ja „fiskālais sabrukums” sadalīja politiķus divās frontēs, un prezidents Obama un spīķeris no republikāņu partijas nav vienojušies.
Prezidents grib panākt to, ka ASV iedzīvotājiem, kuri saņem 4000 dolāru gadā, nebūs paaugstinātas nodokļu likmes, taču uzstājas par to, ka jebkurā gadījumā nodokļu likmēm jāaug.
„Spīķera diktatūra”
Daudzi republikāņi uzstājas pret jauno nodokļu likmju ieviešanu. Boners piedāvā paaugstināt nodokļu likmes tikai tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi gadā sastāda vairāk nekā 1 miljonu dolāru, taču pagājušās nedēļas sēdē viņš šo piedāvājumu noraidīja. Republikāņi devās svinēt Ziemassvētkus uz Vašingtonu un visi vainu notiekošajā ir, uzlikuši uz demokrātiem.
Uzstājoties ceturtdien , Harijs Rids atgādināja, ka jebkura likumdošanas akta pieņemšanai nepieciešams, lai 60 deputāti no 100 nobalsotu pozitīvi. Tas nozīmē, ka jebkurš likumprojekts piedzīvos fiasko, ja to neatbalstīs republikāņi.
„Rodas priekšstats, ka mēs virzāmies tieši uz šo rezultātu,” atzīmēja Rids, runājot par „fiskālo sabrukumu”. Vairākuma līderis senāta sēdē arī apgalvoja to, ka palātā valda spīķera diktatūra, un pārmeta Boneram, ka tas nerīkoja balsošanu par likumprojekta pieņemšanu, ko ir izvirzījuši senatori, lai izvairīties no „fiskālā sabrukuma”.
„Liekas, ka Dž. Boneru uztrauc vairāk spīķera loma, jo to neuztrauc nācijas labklājība,” atzīmēja Rids.
Savukārt, Boners atbildēja uz Rida teikto, ka spīķera pienākums ir likumdošanas procedūras kontrole, nevis publiskā uzstāšanās.
Palāta jau ir izstrādājusi likumprojektu, kurš spētu apstādināt „fiskālo sabrukumu”, bet demokrāti vēl nav iesnieguši likumprojekta plānu, citēja Washington Post.
Ārkārtas situācijas pasākumi
Pats termins „fiskālais sabrukums” nozīmē, ka 2013.gada 1.janvārī vienlaicīgi būs paaugstinātas nodokļu likmes un samazināti sociālie patēriņi 6000 miljardu dolāru apmērā.
Džordža Buša pieņemtās nodokļu likmes zaudēs savu spēku, un tas skars visus ASV iedzīvotājus. Vienlaicīgi arī samazināsies valsts patēriņi, tas atspoguļosies visu ministriju darbos, aizsardzības sektorā, pensiju un pabalstu izmaksāšanā.
Trešdien Finanšu ministrs Timotejs Geitners brīdināja kongresu, ka Finanšu ministrijai būs nepieciešams pieņemt ārkārtas situācijas plānu, lai izveidot starp valsts parādu un tā griestiem 200 miljardu dolāru lielu atstarpi. Tas nozīmē, ka ASV valsts parāds neizaugs līdz 16,4 trilj. dolāru. Un Geitners atgādināja, ja nebūs pieņemts lēmums, tad valstij jau trūks naudas šajā pirmdienā un ASV izsludinās defoltu .