Atteikumu hinduistu pārstāvim noturēt lūgšanu Saeimas kapelā pamato ar tās veidošanu kristīgo konfesiju piederīgajiem

foto: calebwilde.com
foto: calebwilde.com

Hinduistu pārstāvim Radžanam Zedam atteikts lūgums Saeimas kapelā noturēt hinduistu lūgšanu, jo kapela veidota svētbrīžiem kristīgo konfesiju piederīgajiem, informēja Saeimas Preses dienests.

Preses dienesta pārstāvji nekomentēja, vai Saeimā būtu iespējams izveidot atbilstošu svētvietu arī citu reliģiju pārstāvjiem. Šāds priekšlikums parlamentā neesot saņemts. Kristiešu sakrālās telpas citu reliģiju rituāliem netiek izmantotas, norādīja Saeimas pārstāvji.
Saeimas telpās 1998.gadā tika izveidota kapela, kurā ceturtdienās pirms parlamenta sēdes kristīgo konfesiju garīdznieki vadīja svētbrīžus. Kapela nav publiski pieejama un ir izveidota Saeimas deputātu un darbinieku vajadzībām, līdz ar to neesot zināms, kam Zeds vadītu lūgšanu, norādīja Preses dienestā.

Gadā Saeimas kapelā vidēji notiek 35 svētbrīži, kurus vada triju konfesiju - luterāņu, baptistu un katoļu - mācītāji. Svētbrīžus vidēji apmeklē līdz desmit Saeimas deputātiem un darbiniekiem, norādīja parlamenta pārstāvji. Kapela ir veidota ar kristīgo konfesiju garīdznieku līdzdalību un kristīgajā tradīcijā.

Kapelu 1998.gadā iesvētījuši tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieki. Altāris veidots pēc arhitekta un mācītāja Martina Samma ieceres, savukārt krucifiksu, kuru darinājis tēlnieks Jānis Bārda, Saeimai dāvinājušas visas kristīgās konfesijas.


Написать комментарий