ASV izlūkdienestu slepenie cietumi Polijā, šis fakts ir patiess, ziņo vesti.ru. Polijas politiķi atzīst to faktu, ka CIP dalībnieki spīdzināja „Al - Kaīda” un citu radikālo kustību dalībniekus slepenajos cietumos. Kas par to nesīs atbildību?
Cietuma darbinieki aizliedz filmēt cietuma teritorijā, apgalvodami, ka cietuma pagalmā jau tāpat pietiek kameru, kuras ir pagrieztas dažādos virzienos. Cietums atrodas 200 km lielā attālumā no Varšavas. Ar izlūkdienesta darbiniekiem runa ir pavisam īsa, pieprasa pašu kopijas. Cietuma darbiniekus interesē viss, izņemot vizītes mērķi.
Polijas maziņais ciems Keikuti, kuru var šķērsot divu minūšu laikā, palika populārs visā pasaulē 2005.gadā. Tad pirmo reizi sāka runāt par to, ka šeit atrodas slepenais cietums. Polijas valdība to visu atspēkoja.
Tiešām daudzi neticēja, ka cietums var atrasties šajā teritorijā, jo apkārt ir vairākas mājas, netālu no ciemata novārtā atstātā militārā lidosta. Neticēja arī masu mēdiju sniegtajai informācijai, ka „Al - Kaīda” nemierniekus atveda uz Keikutu ciematu.
2008.gadā Polijas prokuratūra uzsāka izmeklēšanu un aizdomās turēja Polijas izlūkdienesta priekšnieku Zbigņevu Simantovski. Eksprezidents Aleksandrs Kvasnevskis un viņa valdība nevarēja nezināt par šāda veida sadarbību.
„Šodien nav šaubu par to, ka Polijā tāda veida cietumi pastāvēja, kur notika spīdzināšana. Spīdzināšana ir aizliegta, to reglamentē Polijas Konstitūcija. Spīdzināšana ir pretrunā arī ar cilvēktiesību aizsardzības hartām un daudziem citiem likumiem. Es esmu pārliecināts, ka par to agrāk vai vēlāk kāds nesīs atbildību,” saka Polijas parlamenta deputāts Andžejs Rozenoks (Politiķu kustība).
Šī informācija guva plašu rezonansi sabiedrībā, taču tas nav vienīgais gadījums. Šveices senators Diks Marti veica izmeklēšanu un nāca pie secinājuma, ka šeit nav vainojama tikai Polija.
2009.gadā līdzīga režīma cietuma atrada Lietuvā, 20 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuva ir vienīgā valsts, kura pabeidza izmeklēšanu, jo fakti nebija pierādīti.
„ASV valdība apgalvo, ka Lietuvas teritorija piedalījās „izmeklēšanas” programmā. Izmeklēšana bija pabeigta diezgan ātri. Lietuvā bija radīti apstākļi ieslodzīto konvojēšanai un uzraudzībai. Apstākļi bija, taču to pierādīt neizdevās, teica parlamentāras drošības komitejas priekšsēdētājs Arvidas Anušauvskis. Viena mēneša laikā arī Polijai jāsniedz secinājumi un pierādījumi sakarā ar šo lietu.