Kā ziņots, parlamenta sēdē Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņoja, ka neizslēdz varbūtību par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas apliecina to, ka Lielbritānija gatava izskatīt šo jautājumu.
Mēs lūdzām Dmitriju Oļehnoviču komentēt iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un to, kādā veidā tas varētu ietekmēt situāciju Latvijā.
„Šajā gadījumā jāņem vērā vairāki faktori. Pirmkārt, Lielbritānijas iedzīvotāji vienmēr bija skeptiski nosakņoti pret ES, tā tas ir izveidojies. Aplūkojot ES dibināšanas vēsturi, redzam, ka Lielbritānija tika ilgi pierunāta iestāties Eiropas Savienībā. Lielbritānijas parlamentā ir politiskā partija, kuras ideoloģija tiek balstīta uz Lielbritānijas neatkarības un eiroskepses.
No otrās puses, kāpēc šis paziņojums izskanēja tieši tagad? Uz šo jautājumu grūti atbildēt viennozīmīgi, bet, analizējot britu politiķu lavierēšanu, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, Lielbritānijas ekonomika šobrīd piedzīvo grūtos laikus. Protams, mūsu viesstrādnieku redzējums ir savādāks. Tomēr makroekonomikas rādītāji liecina, ka situācija nav no labākajām.
Minētais paziņojums saistāms arī ar lavierēšanu ārpolitikā. Lielbritānijas paziņojumi, kas tika adresēti Argentīnas politiķiem jautājumā par Folklenda salām, liecina, ka valsts cenšas apliecināt savu nozīmi ārpolitikā, lai tiktu vaļā no Džorda Buša jaunākā prezidentūras laikā izveidotā stereotipa, ka Lielbritānija ir Amerikas satelīts un Džordža Buša jaunākā Jaunākais brālis.
D.Kamerons var daudz ko paziņot, bet tas, visdrīzāk, ir domāts tikai britiem. Nedrīkst aizmirst, ka pat Eiroparlamentā darbojas britu politiķi, kuri viennozīmīgi ir eiroskeptiķi. No starptautisko tiesību skatpunkta situācija nav tik vienkārša. ES var iestāties, bet nevar izstāties – šāda veida mehānisms nav izstrādāts. Starptautisko līgumu un saistību anulēšana un denonsācija vēl nenozīmē izstāšanos no Eiropas Savienības.
Nākamais faktors. Jāņem vērā, ka daļējā izstāšanās no ES, par kuru runā briti, nav iespējama, nevar daļēji atrasties ES, tāpat kā sieviete nevar būt daļēji stāvoklī. Tas ir, valsts, kura nav ES sastāvā, var izvēlēties dažādus sadarbības līmeņus, piemēram, atrasties vienotā ekonomiskajā zonā, var būt Šengenas līguma valsts, bet ES dalībvalstis faktiski nevar atteikties no savām saistībām. Tas attiecas arī uz Lielbritāniju, valsts centieni ierobežot preču brīvo pārvietošanu un aizsargāt savu tirgu saskārās ar tiesiskajiem ierobežojumiem.
Šajā gadījumā jāatdala emocijas un sabiedriskais viedoklis. Ja es nemaldos, šī ir pirmā koalīcijas valdība kopš Otrā pasaules kara laikiem. Tuvojas vēlēšanas, ir britu sabiedrība, kas ir skeptiski noskaņota pret ES, un ir ES likumi, starptautiskās saistības, kuras uzņēmusies Lielbritānija. Tādēļ pastāv reklāmas līmenis, kas izpaužas ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, un reālās politikas līmenis, un tie nesakrīt. Lielbritānija neizstāsies no ES, šobrīd tā nevar izstāties, lai cik ērti tas arī nebūtu.
No otrās puses, mēģinot projicēt Lielbritānijas situāciju un salīdzināt to ar situāciju Latvijā, pirmais, kas jāmin, ir tas, ka mūsu partiju ģenerāllīnija saistīta ar Eiropas Savienību. Lai ko mēs tagad teiktu – ka tas bija godīgi vai negodīgi, ētiski vai neētiski, notika referendums par Latvijas iestāšanos ES, kas tomēr bija neētiski, jo bija pārstāvēts tikai viens – valsts – viedoklis, bet tas ir noticis fakts.
Mēs ļoti bieži lamājam Eiropas Savienību. Konkrētais piemērs – cukura ražošanas nozares likvidēšana. Paskaitīsimies uz to no citas puses – cukura ražošanas nozari likvidēja mūsu zemnieki, kuri saņēma pietiekami lielas kompensācijas par šīs nozares likvidēšanu. Šajā gadījumā jādomā par korupcijas līmeni Latvijā, nevis Eiropas Savienības politikā. Nez kāpēc Lietuvā cukura rūpnīcas turpina strādāt un attīstīties.
Vai, ņemot vērā politiskās alternatīvas, Latvija varētu pastāvēt ārpus ES? Nē! Šveice un Norvēģija nav īstais piemērs! Lielākā problēma nav saistīta ar to, ka ES pieņem direktīvas, bet ar to, ka jebkurš tiesību akts pie mums tiek uztverts kā aksioma, kas obligāti jāizpilda. Mēs esam maza valsts, un esmu pārliecināts, ka Latvijas atrašanās ES ir visai pozitīva parādība, kaut arī daļēji esmu eiroskeptiķis”.
Ļoti objektīvi. Vēl varētu piebilst, ka šos sešus gadus infrastruktūras un pašvaldību objektos darbi tiek pamatā finansēti no ES nodokļu maksātāju naudas. Protams, eiroskeptiķus tas absolūti neinteresē. Otrkārt,ES mums vajadzīga, lai pieskatītu gudrās tautas ievēlētās valdības, jo korupcija mūsu ierēdniecībā un politikā zeļ plaši. Andrejs.