Vēl nepaguvusi mēnesi nostrādāt ietekmīgajā amatā, ar aizdomīgu rīcību izcēlusies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunā valsts sekretāre Sanda Liepiņa, kura atklāti lobē pat ne konkursā zaudējušu, bet vispār nepiedalījušos sīkfirmu.
Starp Bulduru Dārzkopības vidusskolas (BDV) lieko telpu nomniekiem gads iesācies ar pamatīgu spriedzi: bijušie nomnieki, SIA Rauzas Kompānija, atteikušies atbrīvot telpas, tāpēc jaunie nomnieki, SIA EL Studija, nevar izmantot ražošanas platības, par kuru nomu avansā jau iemaksāti 30 000. Taču Rauzas Kompānijai uzradusies aizstāve IZM valsts sekretāres Sandas Liepiņas personā.
Viņa izdara neatļautu spiedienu uz skolas direktoru Aivaru Griķi, lai tas lauztu līgumu ar konkursa uzvarētājiem un noslēgtu vēlreiz ar Rauzas Kompāniju, kura BDV konkursā par brīvo telpu iznomāšanu vispār nepiedalījās. Tai telpas bija jāatstāj šā vai tā, taču tā ietiepās un neizveda savas mantas. Tikmēr skola rīkojās piesardzīgi: uzlika apsardzi un atļāva ieiet savās telpās tikai ar BDV vadības atļauju.
Uzpeld dokuments
IZM jaunā valsts sekretāre Sanda Liepiņa, kura vēl ne mēnesi nav pavadījusi jaunajā amatā, 28. janvārī nosūtījusi aizdomīga satura vēstuli BDV, izmantojot savu varu kā valsts kapitāldaļu turētāja. «(..) Ministrija, ņemot vērā 2013. gada 25. janvārī IZM telpās noritējušās SIA Rauzas Kompānija, VSIA Bulduru Dārzkopības Vidusskola un IZM sanāksmes laikā nolemto, lūdz (..) vidusskolas valdi noslēgt ar SIA Rauzas Kompānija līgumu par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Viestura ielā 6, nomu (..)» – teikts vēstulē, kura nonākusi Neatkarīgās rīcībā. Līdz ar to secināms, ka valsts sekretāre mēģina uzkūdīt skolas direktoru A. Griķi uz pretlikumīgu rīcību, jo skola nevar noslēgt nomas līgumu ar kompāniju, kas pat nepiedalījās izsludinātajā konkursā, tādā veidā neņemot vērā likumīgos uzvarētājus, kuri jau iemaksājuši iespaidīgu avansu.
Zīmīgi, ka uz apspriedi ministrijā nemaz nav bijuši uzaicināti telpu īstie nomnieki – EL Studija. Pavisam aizdomīgi, ka vēstule nosūtīta BDV un Rauzas Kompānijai, bet ne EL Studijai. Zināms, ka A. Griķis savā atbildē IZM demonstrējis smalku ironiju – notikušo sanāksmi nodēvējis par Spiediena sanāksmi, savukārt Rauzas Kompānijas darbības raksturojis kā «pašradītu ķezu». EL Studija uzvarēja konkursā ar piedāvājumu maksāt divarpus reizes vairāk, nekā to līdz šim darīja Rauzas Kompānija. Tās vadītājs Jānis Rauza medijiem sūdzējās, ka ražotnē palikusi produkcija, iekārtas un sagataves – noklusējot, ka pats bija izlēmis konkursā nepiedalīties.
Nomnieki vēršas KNAB
Tikmēr īstie nomnieki EL Studija skaidro savu pozīciju. «Līdz ar izveidojušos situāciju mēs nespējam sākt plānoto ražošanas procesu un nodrošināt eksporta pasūtījumus,» atzīst EL Studijas valdes priekšsēdētājs Rolands Landsbergs. Uzņēmums jau 15 gadus darbojas dizaina mēbeļu un stendu ražošanas jomā, lielākā daļa no produktiem tiek eksportēti. Uzņēmuma paplašināšanās dēļ tika meklētas papildu ražošanas telpas, tāpēc uzņēmums pieteicās un uzvarēja BDV izsludinātajā konkursā par mācību procesam nevajadzīgo telpu iznomāšanu.
Kamēr Bulduru skola šajā konfliktā ietur diplomātiski nosvērtu stāju, EL Studija ir noskaņota aizstāvēt savas tiesības uz telpu nomu (un līdz ar to skolas tiesības saņemt taisnīgu nomas maksu). EL Studijas vadītājs atklāti pauž bažas par atsevišķu IZM amatpersonu iespējamu ieinteresētību gūt peļņu, nelikumīgi rīkojoties ar valstij piederošu nekustamo īpašumu. «Tāpēc izlemts ar iesniegumiem vērsties gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts kontrolē – ar lūgumu novērst iespējamās nelikumīgās darbības,» saka R. Landsbergs.
Pati mācījusi citus dzīvot
Spiediena izdarītāja Sanda Liepiņa tika apstiprināta IZM valsts sekretāres amatā tikai šā gada 8. janvārī pēc tam, kad ietekmīgais postenis netika ministra Roberta Ķīļa favorītam Dmitrijam Kuļšam. Kā iemesls R. Ķīļa nākamās kandidātes S. Liepiņas iecelšanai oficiāli tika minēta viņas «izglītība, profesionālā pieredze, kompetence un zināšanas, kas atzītas par piemērotākajām Latvijas valsts interešu un IZM izvirzīto prioritāšu nodrošināšanai».
Realitātē S. Liepiņa ir tipiska globālās finanšu oligarhijas funkcionāre: viņa iepriekš nekad nav strādājusi izglītības vadībā, bet gan Pasaules Bankas struktūrās, kā pēdējo ieņemto amatu uzrādot – Pasaules Bankas grupas Starptautiskās Finansu korporācijas Austrumāzijas un Okeānijas reģiona biznesa virziena Uzņēmējdarbības vide reģionālā menedžere Hanojā, Vjetnamā. Pirms tam viņa ieņēmusi līdzīgus amatus arī Maskavā, Vašingtonā, Rīgā un Tbilisi. Saskaņā ar viņas CV, pienākumi ietvēruši «atbildību par reģionālās stratēģijas izstrādi, biznesa attīstību, programmu operacionālo un finanšu vadību, decentralizēta personāla vadību, kā arī risku vadību, (..) uzņēmējdarbības vides uzlabošanas rīcībpolitiku, priekšlikumu izstrādi, (..) sekmīgu un augsti novērtētu sava biznesa virziena izvērtēšanu un pārstrukturēšanu Austrumāzijas un Okeānijas reģionā» utt.
Par ko stāsta samits?
Kas licis tik plašu starptautisko pieredzi guvušai amatpersonai iesaistīties vienas sīkfirmas ķezu lobēšanā? Atbildi var dot fakts, ar ko Rauzas Kompānija pati lepojas – šī firma savulaik izgatavojusi mēbeles NATO samitam Rīgā 2006. gadā. Uz šādu pasūtījumu iespējams pretendēt tikai tad, ja piegādātājam ir t.s. industriālās drošības sertifikāts – savdabīga pielaide no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), kas domāta tieši uzņēmumiem un bez kuras nevar pretendēt ne uz kādu darbu veikšanu ar valsts aizsardzību saistītajos objektos vai pasākumos. Ja Rauzas Kompānija savulaik šādu sertifikātu no SAB ieguvusi, tad tas nozīmē, ka mēbeļu ražotājam ir saglabājies kontakts ar SAB.
Tikmēr notikušais jau paspējis izsaukt nožēlu Jūrmalā. «Mūsu pilsētā jau tā ir tik maz eksportspējīgu ražotāju – tā vēl var aizbiedēt tos pašus, cik ir,» vispārējo noskaņu apkopo uzņēmējs un sabiedriskais aktīvists Aleksandrs Bašarins. «Ražošanas teritorijas bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā joprojām ir mazapgūtas, tāpēc jūrmalnieki priecājas, ja ražošana notiek arī jebkur citur. Domāju, arī pašvaldībai jāpievērš uzmanība šim gadījumam!»
briesmīgi suņa murgi.