Rēzeknes Augstskolā spriež par reģionālo augstskolu sadarbību

Reģionālo augstskolu rektori un prorektori diskutēja par līguma īstenošanas iespējām, pievēršot uzmanību reģionālo augstskolu nozīmīgumam Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Tikšanās reizē piedalījās RA rektors Edmunds Teirumnieks, RA zinātņu prorektore Ilga Šuplinska, RA studiju prorektore Angelika Juško-Štekele, Liepājas Universitātes (LiepU) studiju prorektore Ilma Neimane, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Jānis Eglītis, VeA zinātņu prorektors Aigars Krauze, VeA mācību prorektors Arnis Sauka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Juris Skujāns un Daugavpils Universitātes (DU) zinātņu prorektore Inese Kokina.

„Reģionālās augstskolas ir uzsākušas aktīvāku sadarbību, reaģējot ne tikai uz izglītības politikas attīstību valstī, bet domājot arī par attīstību un nākotni, ņemot vērā visus labvēlīgos un ne tik labvēlīgos iekšējos un ārējos faktorus. Tādēļ šodien tika pārspriests un pārrunāts līgums, kurā ir izvirzīti pamatmērķi un pamatjomas sadarbībai, kas nākamajās tikšanās reizēs būs konkretizētas,” informēja RA zinātņu prorektore I. Šuplinska.

Reģionālo augstskolu sadarbības līguma mērķis ir stiprināt un attīstīt sadarbību izglītības un zinātnes jomā, nodrošinot studentiem plašākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, izmantojot pušu rīcībā esošos intelektuālos un materiālos resursus. Reģionālās augstskolas sadarbosies dažādās jomās, pilnveidojot gan zinātnisko pētniecību un inovācijas, gan studiju procesu un arī mūžizglītības iespējas. Kā uzsvēra RA studiju prorektore A. Juško-Štekele, tad „labākie resursi tiek apvienoti kopīga kvalitatīva produkta radīšanā”. VeA mācību prorektors A. Sauka atgādināja, ka sadarbības rezultātā tieši studenti būs tie lielākie ieguvēji kvalitātes ziņā.

„Piemēram, ja ir liela universitāte, kvalitatīvs mārketinga pasniedzējs sev atradīs 100% slodzi. Šāda pat veida speciālists, piemēram, Ventspils Augstskolā var nebūt noslogots uz 100%, un kāpēc, lai šis speciālists nebrauktu uz Liepāju, kur viņš studentiem arī varētu dot šo pienesumu, bet Ventspils Augstskola vai Liepājas Universitāte nemaz varbūt nevar atļauties viena pati šo speciālistu,” stāstīja A. Sauka.

Tikšanās laikā katrs augstskolas pārstāvis definēja savas augstskolas specifiku, kā arī vizualizēja nākotnes ainu, uzsverot savas augstskolas spēcīgās puses un to attīstīšanu nākotnē. LLU rektors J. Skujāns uzsvēra, ka viņa vadītās universitātes saknes ir ļoti senas un šogad šī izglītības iestāde svinēs 150 gadu jubileju, savukārt Jelgavas pilij šajā gadā aprit 275 gadi. „Mūsu specifika ir vairāk kā puse, pāri par 60 procenti, tādu studiju programmu, kuru citur nav, -lauksaimniecība, meži, pārtika, veterinārmedicīna.

Programmas ir augstā līmenī, esam arī veiksmīgi apguvuši daļu no Eiropas reģionālās attīstības fondiem,” stāsta J. Skujāns un piebilst, ka pagājušā gadā Jelgavā esot uzbūvēta veterinārklīnika, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu studiju procesa pilnveidē Veterinārmedicīnas fakultātē studējošajiem studentiem. LLU rektors aktualizēja reģiona augstskolu nozīmīgumu reģionos, uzsverot, ka „reģionālās augstskolas ir dzīvības nesēji šajās pilsētās, kur viņas ir” un piebilstot, ka ļoti svarīgi, lai šīs izglītības iestādes nodrošina pietiekami augstu izglītības spektru turpat reģionos, lai studentiem nav jābrauc uz Rīgu un jātērē milzīga nauda.

Arī DU zinātņu prorektore I. Kokina uzskata, ka reģionālās augstskolas misija ir ļoti nozīmīga. „Es nevarētu iedomāties, kas notiktu reģionā, ja pazustu šīs reģionālās augstskolas. Tās sekas var būt neprognozējošas un graujošas,” teica I. Kokina. „Šobrīd esam spēcīgi ar to, ka tieši šajā reģionā strauji attīstās zinātne, arī tajā skaitā caur doktorantūru. Mums ir doktorantūras vairākās jomās, arī savas promocijas padomes, kas ļauj mums izsniegt doktora diplomus. Noteikti esam atvērti jebkāda veida sadarbībai, pirmkārt, protams, ar reģionālajām augstskolām,” teica DU zinātņu prorektore.

VeA rektors J. Eglītis skaidri definēja savas augstskolas nākotnes vīziju, uzsverot, ka „augstskolas vīzija ir vienai no pirmajām reģionā kļūt par Eiropas līmeņa pētniecības centru”. Tā kā VeA ir Irbenes teleskopi un projekta gaitā ir uzsākta šo teleskopu renovācija, tad šis uzstādījums nav tikai vārdisks, bet tam ir reāls pamats. VeA ir ieguldījusi lielus resursus, lai tuvāko trīs gadu laikā kļūtu par Baltijas reģiona studiju augstskolu. Runājot par studiju programmām, J. Eglītis pastāstīja, ka tās visas ir bijušas darba devēju diktētas programmas. Kā unikālu VeA programmu viņš minēja tulku programmu, kas esot labākā valstī.

LiepU studiju prorektore I. Neimane iepazīstināja klātesošos ar universitātes programmu sistēmu, uzsverot, ka būtiski ir, lai programmas būtu kvalitatīvas, ko LiepU arī ievēro un realizē. Ir iesākts veidot sadarbības programmas gan ar VeA, gan ar RTU. I. Neimane minēja, ka viens no ekspertu aizrādījumiem bijis, ka augstākās izglītības iestādēm vajadzētu vairāk savā starpā vienoties. „Domāju, ka šāda tikšanās ir iespēja rast kopīgus virzienus gan intelektuālā ziņā, gan resursu ziņā, gan pētniecības sadarbības jomā,” teica I. Neimane.

RA rektors E. Teirumnieks informēja par to, ka arī RA šis ir jubilejas gads – paliek 20 gadi, un 1. septembrī šī jubileja tiks atzīmēta. Runājot par RA reģionālo nozīmi, viņš uzsvēra, ka ir redzama augstskolas ietekmes sfēras un teritorijas paplašināšanās. „Ir arī savas nišas un tie 15 studiju virzieni, kuri mums uz doto brīdi pastāv, nav radušies no nekā. Daļēji tas arī ir diktēts no darba devēju puses. Jāsaka, jo sevišķi pēdējos gados, kad mēs esam Rēzeknes Uzņēmēju biedrības biedrs un sadarbība jo sevišķi attīstās,” stāsta RA rektors. Šobrīd uzņēmējs saprot, cik nozīmīga ir katras augstākās izglītības iestādes klātesamība reģionā. „Tikai tagad darba devēji sāk apjaust, ka kvalificēta darbaspēka trūkums rada viņiem reālus zaudējumus. Kad ienāk jaunas tehnoloģijas, ir jācenšas nodrošināt uzņēmumus ar kvalificētu darbaspēku,” skaidroja E. Teirumnieks. Kā RA stiprāko pusi sasaistē ar ražošanu viņš minēja mehatronikas studiju programmas attīstību, arī vides inženierzinātni ar savu specifiku. RA rektors uzsvēra, ka „jāsadarbojas krietni ciešāk savā starpā. Pietiktu ar to, ka apzinātos, ko mēs varam dot citām augstskolām, un svētīgi būtu pēc šī sadarbības līguma parakstīšanas, to, kas tur ir iestrādāts, arī realizēt dzīvē”.

Reģionālo augstskolu tikšanās laikā tika aizskarti arī jautājumi par ārzemju studentu skaita palielināšanas iespējām, par spēcīgām prakses vietām. Izskanēja viedoklis, ka likumdošanā būtu jāiestrādā atbalsta mehānisms uzņēmumiem, kas organizē prakses vietas, lai tas ir legāli un izdevīgi. Runājot par Erasmus programmu tika minēta negatīvā tendence, ka prakses vietas ārzemēs lielākoties kļūst arī par studentu darbavietām un jaunie speciālisti vairs neatgriežas Latvijā.