Pārtikas ražotāji sacenšas vietējā tirgū, kur pirktspēja ir ierobežota, neprazdami izmantot eksporta potenciālu.
Lai arī eksports ir Latvijas ekonomikas galvenais virzītājspēks, diemžēl tas neattiecas uz pārtikas nozari, kur mūsu uzņēmumiem ir gan spējas, gan iestrādnes, gan sapratne par kvalitāti. Neapšaubāmi pārtikas eksportam ir potenciāls, tomēr, salīdzinot ar citām nozarēm, tas aug ļoti lēni.
Pārtikas un dzērienu rūpniecība ir viena no svarīgākajām, sarežģītākajām un dinamiskākajām nozarēm. Šī daudzpusīgā nozare ir nozīmīga eksportētāja, un tās gala produkti ir konkurētspējīgi gan pašmāju, gan eksporta tirgos. Tomēr pārtikas ražotāju TOP 30 Latvijā esošie uzņēmumi ir orientēti uz pašmāju tirgu, un ekonomiskās krīzes apstākļos tās apgrozījuma apjomi ievērojami samazinājās, bet pēdējos gados, mainoties pieprasījumam, arī tendences mainās. Daži no lielākajiem ražotājiem uzsver, ka ir jāmeklē jauni tirgi un jaunas iespējas, jo, lai kā mums gribētos, vietējais tirgus ir piesātināts.
Visu pārtikas ražotāju cenas ietekmē izejvielu cenu pieaugums. Kamēr izejvielu cenu kāpums ir 5–8% robežās, uzņēmumi var atļauties saglabāt stabilas produkcijas cenas un kompensē izejvielu pieaugumu paši, tomēr pienāks brīdis, kad tas vairs nebūs iespējams. Līdz ar to cenu kāpums, lai arī neliels, būs neizbēgams.
«Gandrīz visi pārtikas rūpniecības uzņēmumi (ap 80%) savu produkciju realizē lielveikalu ķēdēs. Protams, tie meklē noieta tirgus arī ārpus Latvijas, tomēr procentuāli no apgrozījuma tas ir ļoti maz un būtu jāpaaugstina. Arī partneru izvēle bieži vien ir nepārdomāta un nav proaktīva,» uzskata Coface SA pārdošanas un mārketinga direktore Sandra Smiltniece. Jācer, ka neviena no lielveikalu ķēdēm pēkšņi nebankrotēs, kā tas notika pirms pāris mēnešiem Kiprā, kur daudzi Orchid tīkla piegādātāji palika bez naudas un cieta milzu zaudējumus, it sevišķi preču segmentā ar īsiem derīguma termiņiem.