Ministru kabinets otrdien, 26. martā iepazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavoto ziņojumu par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un uzdeva sagatavot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros būtu paredzēta iespēja novadiem turpināt brīvprātīgu apvienošanos, ziņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas portāls.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda, ka ministrija un arī valdībā ir devusi pašvaldībām un to iedzīvotājiem nepārprotamu signālu par to, ka mazo pašvaldību apvienošanās ap lielākiem centriem ir šī brīža aktualitāte. "Šī brīža karte nav pabeigta. Novadiem Latvijā ir jābūt vēl lielākiem un spēcīgākiem. Mēs visi taču vēlamies, lai mūsu reģioni attīstītos un dzīve novados būtu pārticīga," norāda Edmunds Sprūdžs.
Ministrs pauž gandarījumu, ka iesāktajai diskusijai par administratīvi teritoriālās reformas nākotni ir jau pirmie rezultāti - vairāku pašvaldību pārstāvji ir izteikuši gatavību runāt par tālāko apvienošanos. Ļoti aktīvi savu atbalstu pauž arī vairāku pašvaldību iedzīvotāji. Tagad šo tendenci pastiprinās arī saņemtais pozitīvais signāls no valdības virzīties uz priekšu un sagatavot izmaiņas likumos, lai dotu iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties.
„Sabiedrības un visas valsts interesēs ir spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt pēc iespējas plašākas un labākas uzņēmējdarbības, mācību un radošuma iespējas saviem iedzīvotājiem. Šīm iespējām ir jābūt maksimāli līdzvērtīgām visā valsts teritorijā,” pauž Edmunds Sprūdžs.
„Pašvaldībās iedzīvotāji vislabāk jūt, kad nepieciešamas izmaiņas un kādām tām jābūt. Iedzīvotāji taču redz, ka pašvaldība ir par mazu, ka kopā ar kaimiņiem varētu paveikt vairāk. Un ja reiz iedzīvotāji un pašvaldības to vēlas, tad nevajadzētu meklēt arvien jaunus argumentus, kādēļ kaut ko atlikt uz tālu nākotni vai nedarīt nemaz," aicina Edmunds Sprūdžs.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze skaidro, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā savulaik ir izveidoti pēc iedzīvotāju skaita lielāki novadi, kuriem ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas, plašāka pakalpojumu pieejamība, efektīvāka pārvalde, augusi iespēja piesaistīt ES fondu finansējumu un investīcijas.
Taču joprojām ir saglabājušies daudzi novadi bez reģionālās attīstības centriem, bet atrodas tiešā to ietekmē, daudzām mazo novadu pašvaldībām ir zemi nodokļu ieņēmumi un vienlaikus augsti administratīvie izdevumi.
Galvenā problēma – novadi, gan pēc to iespējām attīstīties, gan spējas sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, ir ārkārtīgi atšķirīgi. Ar tik neviendabīgu pašvaldību sistēmu ir grūti risināt turpmāku valsts pakalpojumu decentralizāciju, gan veicināt vienmērīgu reģionu attīstību.