Portāls Gorod.lv jau stāstījis lasītājiem par uz 25 gadiem noslēgtā līguma nosacījumiem, minēto līgumu 2009.gada 1.jūnijā noslēdza firma „LATNEFTEGAZ” un „Daugavpils siltumtīkli”, savukārt pie varas tolaik bija Jānis Lāčplēsis.
Šoreiz vēlamies pakavēties pie līguma slēgšanas priekšvēstures, sakarā ar kuru rodas daudzi jautājumi par to, kāpēc tolaik bija nepieciešams piesaistīt privātfirmu, bet šobrīd tas nav aktuāli.
Kā zināms, līgums ar firmu „LATNEFTEGAZ” tika noslēgts nedēļu pirms vēlēšanām – 2009.gada 1.jūnijā, konkurss netika rīkots, līguma noslēgšana bija nepieciešama, jo Piegādātājs saņēma iespēju nodarboties ar siltumenerģijas piegādi pateicībā par konflikta noregulējumu mierīgā ceļā. Atgādināsim, ka runa ir par konfliktu ar firmu „Elliks”, ar kuru „Daugavpils siltumtīkli” tiesājās vairāk nekā 5 gadus.
Tomēr pārsteidz ne tikai līgumā minētais formulējums. Izrādās, „Daugavpils siltumtīkliem” ir kopsapulces (kas notika 2009.gada 26.februārī – trīs mēnešus pirms līguma parakstīšanas) protokols. Protokola saturs atspoguļo to, kas tika noklusēts dokumentā, - līguma izdevīgums Piegādātājam, t.i., tam, kuram tika uzdāvināts līgums, tomēr tas apšauba arī faktu, ka uzņēmums nevarēja patstāvīgi veikt modernizāciju.
Padomes priekšsēdētāja Jāņa Lāčplēša parakstītais protokols liecina, ka „Latvenergo” griezās pie „Daugavpils siltumtīkliem” ar piedāvājumu noslēgt nodomu līgumu un izvērtēt iespēju veikt pētījumus par iespēju kopīgi realizēt projektu, kura ietvaros tiktu uzstādīts koģenerācijas aprīkojums, pateicoties kuram „Daugavpils siltumtīklu” ar siltumenerģijas ražošanu saistītie izdevumi tiktu samazināti, savukārt „Latvenergo” varētu ražot elektroenerģiju savām vajadzībām.
Jāatzīmē, ka „Latvenergo” ierosināja realizēt projektu, piesaistot Kohēzijas fondu līdzekļus, pateicoties kam tiktu samazināti uzņēmuma izdevumi un tas varētu kontrolēt visus procesus.
Kopsapulces gaitā ar 4 balsīm tika pieņemts lēmums pieņemt piedāvājumu un uzsākt pētījumus. Nav zināms, kādā posmā tie tika pārtraukti, tomēr zināms, ka pēc 3 mēnešiem tika noslēgts līgums ar „LATNEFTEGAZ”. Acīmredzot iecere veikt aprīkojuma modernizāciju un gūt peļņu bija laba, jo tās realizācijas iespēja tika uzdāvināta firmai „LATNEFTEGAZ” par konflikta noregulējumu, kurš laikam bija nopietns, jo tā noregulēšanai „Daugavpils siltumtīklu” vadība nolēma nerealizēt projektu patstāvīgi ar „Latvenergo” palīdzību. Par to varam tikai minēt, jo J.Lāčplēša komentāri tiek sniegti tikai dažiem plašsaziņas līdzekļiem.
Starp citu, izmantojot šos plašsaziņas līdzekļus (kurš kuru izmanto, nav zināms), J.Lāčplēsis bieži vien kritizē ar „Batergo” noslēgto līgumu un negribīgi runā par 2009.gadā noslēgto līgumu. Piemēram, šī gada janvāra beigās piedaloties radio ēterā un televīzijas raidījumos, J.Lāčplēsis ziņoja, ka, viņaprāt, šobrīd nav nepieciešams piesaistīt TC-3 modernizācijai privātinvestoru, jo uzņēmums var veikt darbus pašu spēkiem. Runājot par TC-1 un TC-2 modernizāciju, kurā tika piesaistīti privātinvestori, Saeimas deputāts ziņo, ka tolaik uzņēmumam nebija laika un naudas, lai realizētu modernizāciju patstāvīgi.
Rodas jautājums, kāpēc „Daugavpils siltumtīklu” stāvoklis viņa vadības laikā neļāva veikt darbus patstāvīgi? Un, ja uzņēmuma stāvoklis arī šobrīd esot slikts, kā runā oponenti, kur tas ņems līdzekļus plaša mēroga modernizācijas darbiem? Vai arī J.Lāčpēsis, kurš saka, ka nezina, vai „Daugavpils siltumtīkli” esot izvērtējusi nepieciešamību slēgt līgumu ar „Batergo”, tomēr ir informēts par uzņēmuma finansiālajām iespējām? Šie un daudzi citi jautājumi pagaidām ir bez atbildēm, jo tie, ar kuriem kontaktējas J.Lāčplēsis, uzdod pareizos jautājumus, uz kuriem viņam ir atbildes.
Turpinājums sekos...