Ņemot vērā, ka lielākās Latvijas eksporta nozares - koksne un metāli – patlaban saskaras ar globāla mēroga ražošanas sašaurināšanos, būtiski ir palielināt citu nozaru īpatsvaru Latvijas eksporta grozā, jo šajā jomā vēl ir stipri daudz neizmantoto iespēju, norāda eksperti.
Tirgus daļu palielināšanā nākotnē turpinās pieaugt tādu konkurētspējas faktoru kā eksporta kvalitāte, komplicētība, prognozē Latvijas Bankas eksperte Daina Pelēce.
Februārī pieaugums gada griezumā saglabājās gandrīz visās Latvijai nozīmīgākajās eksporta preču grupās, sevišķi labs pieaugums tika novērots koksnes izstrādājumu un elektroierīču un elektrisko iekārtu eksportā, norāda centrālās bankas pārstāve, piebilstot, ka arī februārī lauksaimniecības produktu eksportā, pateicoties labajai ražai un augstajām graudaugu cenām globālajā tirgū, strauji pieaugusi kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta vērtība. Mēneša laikā straujākais preču eksporta pieaugums bija uz Vāciju un Krieviju. Pozitīvs eksporta kāpums gan mēneša, gan gada griezumā ir uz eiro zonu, apliecinot Latvijas eksportētāju konkurētspēju.
Februārī ievērojami mazāks ir bijis metāla izstrādājumu imports, kas, visticamāk, ir saistīts ar AS Liepājas metalurgs ražošanas apjomu samazināšanos un līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc izejmateriāliem, norāda Finanšu ministrijas eksperti. Savukārt imports februārī turpināja pieaugt koksnes un tās izstrādājumu produktiem, liecinot, ka ražotāji izejvielu trūkumu turpina kompensēt ar ievestiem materiāliem.
Gan ārējās vides attīstība, gan sarežģījumi AS Liepājas metalurgs darbībā liek piesardzīgi vērtēt Latvijas eksporta tendences turpmākajos mēnešos, uzskata FM eksperti. Martā publicētie Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji (ESI indekss), kas iepriekš uzrādīja augšupvērstu tendenci, atkal ir samazinājušies, liecinot, ka izeja no krīzes varētu būt ilgāka nekā iepriekš prognozēts, un ārējais pieprasījums saglabāsies zems.
Abi iepriekšminētie faktori ir pasliktinājuši arī Latvijas ražotāju vērtējumu par īstermiņa nākotnes perspektīvām - pasliktinājies gan pašreizējās situācijas, gan eksporta pasūtījumu novērtējums. Tādēļ FM pārstāvji prognozē, ka turpmākajos mēnešus eksporta gada pieauguma tempi turpinās samazināties.
D. Pelēce uzsver, ka gan ne-eiro zonas tirdzniecības partnervalstu optimisma saglabāšanās, gan vairāku nozaru veiksmīga attīstība ļauj cerēt, ka šogad kopējie Latvijas eksporta apjomi nesaruks un eksports pārāk strauji nezaudēs savu nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tomēr paredzams, ka preču eksporta pieauguma tempi būs ievērojami zemāki nekā 2012.gadā, uzskata arī LB eksperte.