Ilgāka augstskolu īstenoto sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību, humanitāro zinātņu, mākslu un izglītības studiju programmu studiju virzienu akreditācijas novilcināšana nav pieļaujama, informē Saeimas kanceleja.
Par to otrdien, 10.aprīlī, vienisprātis bija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
„Iespējams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nesaprot, cik šī situācija ir nopietna, un neapzinās savu atbildību. Jau Saeimā rīkotajā konferencē par augstākās izglītības jautājumiem noskaidrojām, ka problēmas risināmas, balstoties uz atklātības un solidaritātes principiem. Kopīgiem spēkiem mēs šo situāciju vēl varētu vērst par labu, jo pakļaut riskam tik daudz studentu diplomu un mūsu valsts augstākās izglītības prestižu mums nav morālu tiesību,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) akcentēja, ka Saeima 21.februārī jau pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas par trim mēnešiem pagarina termiņu, kādā Ministru kabineta noteiktajai institūcijai jāpieņem lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt iepriekšminētos studiju virzienus, taču arī šis termiņš ― šī gada 1.jūnijs ― strauji tuvojas.
J.Vucāns vērsa atbildīgo ierēdņu uzmanību, ka ar grozījumiem Augstākās izglītības likumā komisija pauda skaidru nostāju, ka akreditācijas termiņš vairs nav pagarināms. Vienlaikus akadēmiskās aprindas paudušas satraukumu par IZM valsts sekretāres paziņojumu, ka akreditācijas process ieilgs un ministrija plāno prasīt vēl vienu pagarinājumu līdz šī gada beigām, sacīja J.Vucāns, uzsverot ― šī pretruna ir steidzami jārisina.
Akreditācijas process ieildzis, jo nav pilnvarotās institūcijas, kas to organizēs un divu nedēļu laikā ministrijā tiks pieņemts lēmums, vai slēgt līgumu ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre. Vienlaikus viņa pauda viedokli, ka ir būtiski izvēlēties starptautiskā reģistrā iekļautu akreditācijas procesa aģentūru, lai izvairītos no 2009.gadā Valsts kontroles konstatētajām akreditācijas procesa nepilnībām.
Komisijas deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) vērsa uzmanību uz neskaidrību, kas notiks, ja līgums ar vācu aģentūru tomēr netiks noslēgts ― vai un kā tiks izvēlēta cita aģentūra un cik ilgu laiku tas prasīs. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) un Liepājas universitātes rektori akcentēja, ka virkne studentu jau domā par studiju pārtraukšanu. LU rektors Mārcis Auziņš arī uzsvēra, ka akreditācijas process ir jāpadara efektīvāks un brīvāks no interešu konfliktiem, taču ministrijas izvēlētā pieeja to neveicina un situācija kļuvusi kritiska.
Atbildot uz komisijas deputāta Vladimira Reskāja (SC) pausto neizpratni, kādēļ akreditācijas procesā nevar izmantot pašmāju resursus, I.Stūre pauda, ka Latvijā vēl jāstrādā pie starptautiski reģistrētas akreditācijas aģentūras izveides. Deputāts uzsvēra, ka steidzami ir jārisina radusies situācija, paralēli strādājot pie šādas aģentūras izveides.
Arī I.Druviete pauda pārliecību par Latvijas intelektuālo resursu potenciālu vadīt akreditācijas procesu, tādēļ līgumu ar vācu aģentūru nemaz nevajadzētu slēgt. Izmantojot Augstākās izglītības padomes veiktā studiju programmu kvalitātes pētījuma rezultātus, noteiktajos termiņos akreditācijas procesu iespējams veikt pašiem.
Pašlaik ir aptuveni 190 programmas, kas nav akreditētas, un šis jautājums ir kritisks, tuvojoties augstskolu izlaidumiem, jo ne tikai absolventi nevarēs saņemt valsts atzītus diplomus, bet arī pārējie studenti nevarēs pabeigt mācības, pauda AIP locekle Tatjana Volkova.
Komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka pēc divām nedēļām, kad būs zināms lēmums par līguma slēgšanu ar ASIIN, komisija pie šī jautājuma atgriezīsies, lai to pārrunātu ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Komisijas deputāti arī pārrunāja starptautiskās zinātniski praktiskās konferences "Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?" rezultātus un atzina, ka konferences ietvaros tapusī deklarācija „Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām” ir labs pamats Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijai.