Otrdien un trešdien NATO Gaisa spēku pavēlniecības štābs un Apvienotais gaisa operāciju centrs rīkos kārtējos treniņlidojumus NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm, kā arī virs Polijas, Zviedrijas un Baltijas jūras, portālu "Delfi" informēja Aizsardzības ministrijā.
Treniņlidojumos pilnveidos un nostiprinās procedūras rīcībai ar gaisa telpas robežu šķērsojošām lidmašīnām, kurām radušās sakaru problēmas.
Lidojumos piedalīsies ne tikai Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos izvietotie NATO Ātrās reaģēšanas vienības gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātāji "F-16", kurus pašreiz nodrošina Dānijas Gaisa spēki, bet arī NATO gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmā iekļauto kontroles un ziņošanas centru personāls.
Saskaņā ar scenāriju Lietuvas Gaisa spēku transportlidmašīna "C-27" simulēs sakaru zaudēšanu virs Baltijas jūras, ielidojot Zviedrijas gaisa telpā, kur to pārtvers gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātāji "JAS-39 Gripen" un eskortēs atpakaļ uz Baltijas valstu gaisa telpu, līdz to savā atbildībā pārņems NATO Ātrās reaģēšanas vienības gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātāji "F-16", pavadot un palīdzot nosēsties aviācijas bāzē Šauļos.
Savukārt treniņlidojumu otrajā dienā pēc līdzīga scenārija darbosies Polijas Gaisa spēku lidmašīna "C-295M", kuru, ielidojot Baltijas valstu gaisa telpā, pārtvers NATO iznīcinātāji "F-16" un eskortēs atpakaļ uz Poliju, atbildību par tālākām darbībām nododot Polijas gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātājiem "MiG-29".
NATO Gaisa spēku pavēlniecības štābs Ramšteinā un Apvienotais gaisa operāciju centrs Ūdemā, Vācijā, regulāri rīko treniņlidojumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, apliecinot savu iesaisti un solidaritāti Baltijas reģionam. Šie treniņlidojumi notiks jau 14.reizi.
Treniņlidojumu mērķis ir pilnveidot gaisa telpas kontroles dienestu prasmi dibināt sakarus un pārbaudīt procedūras, kā arī veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību, apliecināt NATO apņemšanos garantēt starptautisko drošību un sabiedroto spēku solidaritāti.
Gaisa telpas patrulēšana ir viens no NATO viedās aizsardzības iniciatīvas aspektiem. Tā ir jauna pieeja aizsardzības spēju nodrošināšanā un uz attīstību orientēta sadarbība, kas palīdzēs šo spēju izaugsmē un nodrošināšanā. Kamēr citas NATO valstis ar saviem iznīcinātājiem sargā gaisa telpu virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, trīs Baltijas valstis sniedz atbalstu, nodrošinot bāzes, komandvadību un tādas nozīmīgas aizsardzības spējas kā gaisa atbalsta kontrole.