Pēc Bostonas maratona spridzināšanā aizdomās turēto jauniešu nogalināšanas vai sagūstīšanas priekšplānā ir izvirzīts jautājums par terora akta motīviem. Tiešu pierādījumu par iespējamo teroristu vardarbīgajiem uzskatiem un mērķiem pagaidām nav.
Miljons jautājumu
Viens no spridzināšanā aizdomās turētajiem, 19 gadus vecais Džohars Carnajevs, sadursmēs ar policiju bija guvis smagus ievainojumus un pagājušajā piektdienā tika arestēts. Viņam ir šautas brūces kaklā un kājā, turklāt viņš ir zaudējis daudz asiņu – kakla un mēles ievainojumu dēļ viņš nespēj runāt. CBS News, atsaucoties uz izmeklētāju izteiktajām versijām, vēstīja, ka brūce kaklā varētu būt pašnāvības mēģinājums. Varētu paiet ilgāks laiks, kamēr aizdomās turētā stāvoklis būs pietiekami uzlabojies, lai viņu varētu nopratināt. Slimnīcā viņa palāta tiek apsargāta. Dž. Carnajeva brālis, 26 gadus vecais Tamerlans, tika nogalināts apšaudes laikā ar policiju. Balstoties uz attēliem un videomateriāliem, kas tapuši spridzināšanas vietā pie Bostonas maratona finiša, policija abus brāļus bija izsludinājusi meklēšanā. Tika bloķēta pilsēta, un varasiestāžu darbinieki mēģināja aizdomās turētajiem sadzīt pēdas – no pirmdienas līdz piektdienai ilgušais saspringuma periods beidzās, kad tika apstiprināts, ka viens no aizdomās turētajiem ir nošauts, bet otrs, ievainotais, tika atrasts. 15. aprīlī notikušajos divos sprādzienos netālu no Bostonas maratona finiša līnijas tika nogalināti trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vairāk nekā 170 citi.
«Es, un droši vien līdzīgi domā visi likuma sargi, ceru, ka aizdomās turētais izdzīvos, jo mums ir miljons jautājumu, un uz šiem jautājumiem nepieciešamas atbildes,» pēc Dž. Carnajeva notveršanas sacīja Masačūsetsas štata gubernators Dīvāls Patriks. Savukārt prokuratūra izvērtē, kādas apsūdzības aizdomās turētajam piemērojamas. Federālā likumdošana par masu iznīcināšanas ieroča lietošanu nolūkā nogalināt cilvēkus ļauj piespriest arī nāvessodu. Masačūsetsā nāvessods gan netiek piemērots.
Izmeklētāji ir izteikuši gatavību Dž. Carnajevu nopratināt, viņam iepriekš nenolasot likumā paredzētās tiesības liecību nesniegt, kā arī izmantot advokātu, – šis tiek uzskatīts par izņēmuma gadījumu, kurā svarīgākais ir uzturēt sabiedrības drošību. Šādu nostāju ir kritizējušas pilsonisko tiesību organizācijas. Piemēram, Amerikas pilsonisko tiesību savienība ir norādījusi, ka šādus izņēmumus var izmantot tikai situācijās, kas saistītas ar tiešiem draudiem. «Tiesību liegšana ir neamerikāniska, tā tikai vēl vairāk sarežģīs panākt taisnīgu lietas iznākumu,» teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā. Turpretī daži politiķi, arī bijušais ASV prezidenta amata kandidāts Džons Makkeins, uzskata, ka Dž. Carnajevs ir uzskatāms par «ienaidnieka kaujinieku», – šāds statuss aizdomās turētajam liedz tiesības, kas ir pieejamas kriminālnoziegumos apsūdzētai personai.
FIB interese
Čečenu izcelsmes brāļi Carnajevi ASV ir dzīvojuši aptuveni desmit gadus. 2011. gadā pēc Krievijas lūguma Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) nopratināja Tamerlanu uz aizdomu pamata par viņa iespējamajām saitēm ar radikālo islāmu un plāniem izceļot no valsts, lai pievienotos ekstrēmistiskiem grupējumiem, vēsta New York Times. Toreiz nekāds pamats bažām par viņa darbību netika rasts un lietu slēdza. Tāpēc pērn Tamerlans varēja doties pusgadu ilgā ceļojumā uz Dagestānu. Pašlaik gan nav ziņu, ko viņš tur darīja un vai šajā laikā tikās ar kādu islāmisku organizāciju pārstāvjiem. FIB tagad tiek pārmests, ka izmeklētāji, iespējams, nav pievērsuši pienācīgu uzmanību šim cilvēkam. Lai gan FIB uzsver, ka izmeklētāju rīcībā tolaik nebija informācijas, kas liecinātu par draudiem, amatpersonas vienlaikus atzīst, ka pēc atgriešanās no Dagestānas izmeklētāji par Tamerlanu nav interesējušies.
Vairāki Carnajevu ģimenes locekļi brāļu rīcību ir nosodījuši, taču citi netic, ka jaunieši varētu būt saistīti ar noziegumu. Intervijā Krievijas valdības atbalstītajam starptautiskajam kanālam Russia Today māte Zubeidata Carnajeva sacīja, ka esot pilnīgi pārliecināta: lieta ir safabricēta un viņas dēliem nekāda sakara ar terorismu neesot. Viņa arī stāstīja, ka Tamerlanam FIB darbinieki esot sekojuši gadiem, un tādēļ apšaubīja, ka viņš netraucēti varētu būt spējis izvietot spridzekli.
Centīgie brāļi
Ruslans Carni, kurš, pēc paša stāstītā, esot brāļu tēvocis, intervijā CNN sacīja, ka Tamerlana reliģiskajos uzskatos pārmaiņas pamanījis 2009. gadā. R. Carni domā, ka jaunietis radikalizējies, uzturoties Masačūsetsas štatā esošās Kembridžas ielās. Taču dažādos avotos atrodamās ziņas parāda ne mazums detaļu, kas ir pretrunā ar priekšstatiem par apstākļiem, ar kādiem saskaroties cilvēks varētu pievērsties radikālismam. Tamerlans bija precējies ar Katrīnu Raselu, kuras ģimene mitinās vidusšķiras pārstāvju apdzīvotā apkaimē Rodailendā un kura vīra dēļ bija pārgājusi islāmticībā, vēsta Daily Mail. Viņam ar sievu bija trīsgadīga meita. Tamerlans aizrāvās ar boksu un 2010. gadā intervijā kādam studentu žurnālam izteicās, ka šajā sportā cer būt tik veiksmīgs, lai varētu startēt ASV olimpiskajā izlasē, kā arī vēlas naturalizācijas kārtā kļūt par pilsoni. Viņš gan arī sacīja, ka viņam neesot neviena drauga amerikāņa. «Es amerikāņus nesaprotu,» teica jaunietis. Jaunākais brālis, šķiet, bija labāk integrējies sabiedrībā. Skolasbiedre sarunā ar AP viņu raksturoja kā centīgu un labi ieredzētu. Tie, kas pazina Tamerlanu, arī bijuši šokā, ka viņš varētu būt saistīts ar šādu noziegumu. Pagājušajā gadā Džohars ieguva pilsonību. Tamerlanam to liedza tas, ka viņš iepriekš bija nonācis FIB uzmanības lokā, tādēļ Iekšzemes drošības departaments bija nolēmis viņa lietu izskatīt padziļināti.
Izmeklētāji pieļauj, ka tieši vecākais brālis ir vadījis uzbrukumu. Pēc pašlaik pieejamās informācijas, nav nekādu ziņu, ka ar viņiem kopā uzbrukuma rīkošanā varētu būt iesaistījies vēl kāds.
Skaidru saišu nav
Iespējamo uzbrucēju čečenu izcelsme ir piesaistījusi plašu uzmanību. Netrūkst gan amerikāņu, kuri neatšķir Čehiju no Čečenijas un sociālajos medijos izplata ziņas par «čehu teroristiem», tāpēc Čehijas vēstniekam ASV nācies īpaši uzsvērt, Čehija ir ASV partnere terorisma apkarošanā un ka tai nav nekā kopīga ar čečenu kaujiniekiem, vēsta The Independent. Taču Čečenijā vēl joprojām ir jūtamas pagājušā gadsimta 90. gados notikušā kara sekas. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma pasludināt neatkarību no Krievijas Čečeniju izpostīja karš, kura laikā čečenu nemiernieki sāka izmantot arī teroristiskas metodes. Arī tagad, kad Čečenijas karš oficiāli ir noslēdzies, šajā reģionā uzbrukumi pa laikam notiek. Pašlaik reģionā aktīvajiem nemiernieku grupējumiem ir saites ar teroristiskām organizācijām.
Čečenijas kara laikā Carnajevu ģimene no Čečenijas nonāca kaimiņos esošajā Dagestānā. Tiek uzskatīts, ka jaunākais no abiem brāļiem Džohars ir dzimis tieši Dagestānā. Šajā republikā viņi dažus gadus gāja skolā. 2001. gadā Carnajevi ieradās ASV – vispirms tēvs Anzors Carnajevs ar vecāko dēlu, bet pēc tam arī otrs dēls. Brāļu tēvs kopš tā laika atkal ir atgriezies Dagestānā.
Pašlaik nav daudz ziņu par iespējamo uzbrucēju uzskatiem un to, kādas saites viņi bija saglabājuši ar Čečeniju vai šajā reģionā esošajām organizācijām. Džohars sociālo tīklu portālā Vkontakte darbojās čečenu domubiedru grupās. Savā portāla profilā viņš bija norādījis, ka ir musulmanis, bet viņa personīgie mērķi dzīvē esot «karjera un nauda». Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti vēsta, ka Tamerlanam portālā YouTube esot konts, kurā iekļauti materiāli, kas liecina par radikālismu. Starp tiem esot arī čečenu dziedātāja Timura Mucurajeva dziesmas – dažus no šā mākslinieka darbiem, kuros tiek sludināts džihāds, Krievijas Tieslietu ministrija iekļāvusi «ekstrēmistisko materiālu» sarakstā. Tāpat profilā esot reliģijas tematikai veltītu sarunu ieraksti ar sludinātājiem, kuri tiek uzskatīti par radikāliem. Taču no šīs informācijas ir sarežģīti izdarīt skaidrus secinājumus par abu brāļu nodomiem un Bostonā notikušās spridzināšanas motīviem. Kā norāda New York Times, nav novērots, ka viņiem būtu bijuši sakari ar zināmām čečenu teroristu vai separātistu organizācijām.