E. Dambis: Esmu līdzautors kādam augstākam spēkam 10

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Radošās darbības nedēļa „Radi! - 2013” visā Latvijā notiek jau trešo reizi. Toties pirmo reizi šajā pasākumā piedalās Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde sadarbībā ar Daugavpils Latviešu biedrību.

Kā Gorod.lv jau tika minēts rīt, 26. aprīlī, no plkst.16.00 interesentiem būs iespēja iepazīties ar jauno Egila Dambja dzejoļu krājumu “Mīlestības lietus” un tikties ar autoru. Jāsaka, ka portāla Gorod.lv lasītājiem tāda iespēja radās jau šodien.

- Dambja kungs, sākumā pastāstiet, lūdzu, mūsu lasītājiem par Jūsu daiļrades sākumiem.

- Es esmu dzimis Rīgā, savu bērnību pavadījis Liepājā. No 13 gadu vecuma es sāku rakstīt prozu, toreiz savus darbus publicēju žurnālā “Draugs”, biju jauno literātu nometnes “Aicinājums” dalībnieks un tad pārtraucu savu darbību. Nezinu kāpēc, bet tikai pēc ilgiem gadiem es atsāku savu darbību un jau vairāk par trim gadiem rakstu dzejas un prozas darbus, varētu teikt, ka esmu līdzautors kādam augstākam spēkam.

Triju gadu laikā mani darbi ir parādījušies 14 grāmatās, tiesa gan, lielākoties tie ir kopdarbi, bet divas grāmatas ir tikai mans darbs.

- Sakiet, lūdzu, kā Jūs raksturotu paša darbu stilu?

- Es to nesauktu par klasisko dzeju, jo mani darbi nav veidoti tā, kā tas ir pieņemts. Es pārnesu uz papīru savas dzīves pieredzi, novērojumus, savas izjūtas, arī to, ko spēju saprast no citu cilvēku – no bērniem un sievietēm – un arī dzīvnieku jūtām un pārdzīvojumiem. Īstenībā visas dzīves tēmas man ir tuvas, bet vistuvākā tomēr paliek mīlestības tēma, jo, kā zināms, mīlestība pastāv ne tikai starp vīrieti un sievieti, māti un bērnu, tā ir visaptveroša - visā, kas pasaulē notiek ir mīlestības enerģija.

- Būtu interesanti uzzināt par Jūsu lasītājiem – kas viņi ir?

- Lasītāju ir ļoti daudz un tie ir dažādi – no pusaudžiem līdz sirmgalvjiem, manus darbus lasa arī ārzemēs. Starp citu, grāmatā “Mīlestības lietus” var atrast arī manu lasītāju atsauksmes. Jāsaka, ka mani darbi ir arī klausāmi, tas ir, ir vairākas dziesmas ar maniem vārdiem, arī kora dziesmas.

- Ļoti interesanti, kas ir atvedis Jūs uz šejieni, uz Daugavpili?

- Kā zināms, šī ir radošās darbības nedēļa. Būtībā arī dzeja, mūzika un jebkas, kas nāk caur dvēseli un sirdi – tas viss ir radīšana. Es nerakstu no prāta, es rakstu no sirds. Un, kā ir rakstīts Bībelē “Dievs ir radījis cilvēku pēc sava tēla un līdzības”, tātad, arī cilvēks ir radītājs. Es vēlos ar to dalīties. Šodien notiks uzstāšanās Latgales Centrālajā bibliotēkā, neformāli arī dzimtsarakstu nodaļā, jo citas dzimtsarakstu nodaļas izmanto manus darbus, laulājot, kā arī rīt profesionālajā celtnieku vidusskolā un Latviešu mājā.

- Vai Jūs varētu pastāstīt nedaudz sīkāk par to, ko rīt varēs uzzināt uz Latviešu māju atnākušie interesenti?

- Rīt notiks nesen iznākušās grāmatas „Mīlestības lietus” atklāšanas svētki, bet mēs parunāsim arī par to, kas cilvēkiem ir tuvs, kas viņus interesē, jo darbi ir praktiski par visām tēmām, katrs varēs atrast kaut ko saprotamu sev. Daudzi ir teikuši, ka caur maniem darbiem sāka iepazīt sevi, neskatoties uz to, ka man nav speciālās izglītības, es vienkārši rakstu ar sirdi.

- Sakiet, lūdzu, vai ir kaut kas, ko Jūs gribētu novēlēt saviem lasītājiem un arī pārējiem mūsu valsts iedzīvotājiem?

Cilvēkiem vajadzētu kļūt iecietīgākiem vienam pret otru – tolerantākiem, mīlošākiem gan pret tuvāko, kas ir tajā brīdī blakus, gan pret to, kas varbūt ir tālāk, ko satiek uz ielas. Un savās mājās, tad valstī, es domāju, kļūtu daudz labāk.


Темы: , ,
Написать комментарий

ļoti patika pasākums bibliotēka...skaisti Dzidras Medvedjevas video!

Egīl, beidz melot!!!

Paldies, Egīl, ka nācāt palīgā Dievam radīt šo pasauli! Bez Jums viņš nekādīgi nebūtu ticis galā. Sestdien radījāt cilvēku. Bet uz ko svētdien tika pavedināts Dievs, ka šis gulēja? Kas zin, varbūt tas izskaidro kāpēc pasaule tāda nepabeigta... Laiks tikt vaļā no netikuma.

/Anna Stendere/

Parodijas vietā

Dambis blīvs bez dzīvības,
Pat bebram nav tur brīvības,
Pat žurkai nerokama ala -
Vien stulbumam nav gala.

Viņš dzeju nospiež tā kā blāķis,
Kā taukiem apvēlies viens pāķis...
Nespēj iet, ne sakarīgi čāpot,
Vien nošpikotā „amorā” sev rāpot.

Bez spēka lidot, celties gaisā,
Jo gars tik dambiskā maisā,
Ka ne gaisa, nedz gaismas,
Nedz vesela saprāta plaisas.

Rododendru aizgudri stāda,
Kur nedīgst ne jausma no puķes,
Vien dambiska muša, nezāle kāda,
Un dundurs alkās pēc skuķes.

Tas pasaules muļķībai rada,
Ar pieri sausu trulumu bada,
Gar savas nedzejas dambja sienām
Slapinās ar sevi slavinošām slienām...

Tur sūt viņš sava dambja gūstā
Glupi lolotā un dziļi grūstā...
Iekšā ir un netiek laukā,
Lai kā par dzejnieku kāds saukā.

Bet vārdam Egils nav ne vainas...,
Ja nav vien dambja vainas,
Bet sērgā tādā - katrs egils
Neglābjami debils.

Līdzautors Dievam? Smags gadījums, Dambi! Vai brīžam neliekas, ka esi Napoleons vai faraons Tutmoss?

Tu esi līdzautors diletantiskam kretīnismam!

Vai avīzei jākrīt tik zemu, ka jāintervē muļķi?

Mja...Esam nonakusi kad katrs kas spej kaut ka salikt kopa vardus un uzrakstit-saucas par dzejnieku...

Pretīgs cilvēks ,kurš ir vainīgs manas māsas ģimenes izjukšanā !
Uzmanieties no viņa salkanuma un iespējams hipnozes spējām !

ķēms tu esi, egil!

Написать комментарий