Latvijas teritoriālajos ūdeņos dramatiskā ātrumā pieaug zivju ienācējsugas, apaļo jūras grunduļu populācija, bet, iespējams, nākotnē grunduļi varētu nonākt arī Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē, pirmdien ziņo laikraksts "Diena".
Apaļie jūras grunduļi ir agresīva ienācējsuga, kas izēd citu zivju ikrus, dzen tās prom no barības vietām, grunduļi, tāpat kā latvāņi sauszemē, jūrā nomāc pārējās sugas, norāda laikraksts. 2006. gadā ihtiologi tīklos pie Liepājas noķēra deviņus apaļos jūras grunduļus, bet pērn - 2082. Aprēķināts, ka uz katru kvadrātmetru varētu būt 3–5 jūras grunduļi.
Šīs sugas dzimtene ir Kaspijas un Melnā jūra, 1992. gadā tā tika konstatēta Polijā, laikrakstam stāstījusi Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe. Kopš tā laika grundulis nepārtraukti apguvis jaunas teritorijas uz ziemeļiem, pirmo reizi Latvija tas konstatēts 2004.gadā. Grunduļi var radīt problēmas, jo atņem barību vietējām sugām, piemēram, Baltijas plekstēm, kas arī pārtiek no gliemenēm. Latvijā noteiktās teritorijās jūrā gliemeņu kolonijas jau ir pazudušas. Tās gan ēd arī jūras putni, un, visticamāk, kopā ar grunduļiem un plekstēm tie spēj apēst gliemenes ātrāk, nekā tās spēj ataugt.
Pašus grunduļus ēd mencas, akmeņplekstes, arī roņi un jūras putni, bet dabīgie ienaidnieki nespēj samazināt to skaitu.Latvijas Zvejnieku federācijas valdes priekšsēdētājs, ihtiologs Ēvalds Urtāns uzskata, ka šīm zivīm, kuru garums ir līdz 25 centimetriem un svars ap 200 gramiem, ir saimnieciska nozīme. Jūras grunduļus var izmantot konservos un kūpināt. Tie jau tagad iekļūst reņģu stāvvados un lucīšu murdos.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem 2012. gadā apaļā jūras grunduļa nozveja tikai piekrastē bija 2,19 tonnu. Pēc garšas šīs zivis atgādina mencu, laikrakstam paudis Urtāns. Lietuvā tos jau pārstrādā, un pamazām jūras grunduļi ienāk arī Latvijas tirgū, piemēram, pārdošanā Rīgas Centrāltirgū.