Līdz nākamā gada beigām darbu zaudēs vairāk nekā 15 000 Grieķijas valsts iestāžu kalpotāju, daudziem valsts sektorā nodarbinātajiem būs jāstrādā ilgākas stundas par līdzšinējo vai pat mazāku samaksu, turpināsies darba tirgus liberalizēšana, saruks minimālā alga, joprojām spēkā paliks ārkārtīgi nepopulārais nekustamā īpašuma nodoklis – ar kārtējo taupības pasākumu buķeti grieķus aplaimojuši parlamentārieši, kuri svētdien pulcējās uz ārkārtas sēdi.
Pasākumu mērķis ir saņemt kārtējo aizdevuma daļu no starptautiskajiem kreditoriem – 8,8 miljardus eiro, kas Grieķijai akūti nepieciešami līdz maija otrajai dekādei.
Labēji centriskajai triju partiju koalīcijai Grieķijas parlamentā ir stabils vairākums, tādēļ tā varēja neuztraukties par kreiso radikāļu Syriza deputātu mēģinājumiem apstrīdēt jauno likumprojektu pieņemšanas veidu – desmitiem dažādi koalīcijas priekšlikumi bija apvienoti faktiski vienā teikumā, lai deputāti, ievērojot partijas disciplīnu, ātri spētu nobalsot par visu valdībai nepieciešamo paketi. Balsošanas rezultātus neietekmēja pat tas, ka finanšu ministram Janisam Stournarasam pašā pēdējā brīdī izdevās likumprojektā iemānīt labojumu, kas no 580 līdz 490 eiro samazina minimālo mēnešalgu, vēsta Deutsche Welle. BBC uzsver, ka, lai apspriestu visus šos priekšlikumus, parlamentam bijusi nepieciešama tikai viena darba diena, tādēļ nav pārsteigums, ka opozīcija notikušo nodēvējusi par «parlamentāro apvērsumu».
Īsi pirms balsojuma J. Stournarass uzmundrinājis deputātus, paziņojot, ka Grieķija «jau izgājusi finiša taisnē, lai sakārtotu savas finanses», un «pašlaik nav īstais brīdis padoties», raksta Reuters. Tomēr grieķi stāstus par to, ka «šoreiz patiešām ir pati, pati pēdējā reize, kad pieņemam lēmumus, kas mazina jūsu labklājību», dzird jau trešo gadu un vairs tiem netic. «Visiem strādājošajiem – gan mūsu valstī, gan Eiropā – ir pienācis laiks iebilst pret šo politiku, mums ir jākoordinē sava cīņa, jāpanāk atteikšanās no šīs politikas,» sarunā ar Euronews sacījis Grieķijas valsts iestāžu kalpotāju arodbiedrības ADEDY līderis Kostass Cikrikass. Svētdienas vakarā pie parlamenta ēkas notikusī demonstrācija gan nav bijusi īpaši masveidīga – tajā piedalījušies ne vairāk kā 800 protestētāju. AP vēsta, ka varasiestādes acīm redzami bija gatavojušās vērienīgākām neapmierinātības izpausmēm. Jau svētdienas rītā policija aizbarikādējusi ieeju parlamenta ēkā, ierobežojusi satiksmi tuvējās ielās, bet pēcpusdienā slēgusi parlamenta namam tuvāko metro staciju.
Lielākie cietēji jauno pasākumu dēļ būs valsts iestāžu kalpotāji. Paredzēts, ka jau līdz maija beigām civildienesta ierēdņu darba vietu skaits tiks samazināts par 2000, līdz šā gada beigām – vēl par 2000, bet līdz nākamā gada beigām – vēl par 11 500 vietām, raksta AFP. Šis likums faktiski liedz valsts iestāžu kalpotājiem tās garantijas, kas tikušas noteiktas ikvienā Grieķijas konstitūcijā kopš 1911. gada. Proti, ļaudis, kuri sāka strādāt valsts iestādēs, varēja droši rēķināties, ka tajās nostrādās līdz pat pensionēšanās brīdim – lai nepieļautu, ka pēc katrām jaunām vēlēšanām to uzvarētāji sāks veikt plašas rotācijas ierēdņu sastāvā, darba likumdošana maksimāli apgrūtināja ierēdņu atlaišanu. BBC gan norāda, ka vēlēšanās uzvarējušās partijas tas neatturēja no savu cilvēku ieplūdināšanas ierēdņu korpusā, tādēļ pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados valsts iestāžu kalpotāju skaits strauji pieauga, un ES pārmetumi Grieķijai par milzīgo birokrātiju ir vietā.
Jāpiebilst, ka konstitūcijā noteiktās garantijas šis likums nav atcēlis. Reāli atlaist būs iespējams tos valsts iestāžu kalpotājus, kuri pārkāpuši darba disciplīnu vai likumu (AP norāda, ka pret vairāk nekā 2000 cilvēkiem sākta izmeklēšana par kukuļņemšanu vai valsts īpašuma izšķērdēšanu, taču atlaist viņus līdz šim nav izdevies), kā arī tos, kuri strādājuši valsts iestādēs un aģentūrās, kas taupības režīma apstākļos tiek likvidētas vai apvienotas ar citām. BBC prognozē, ka valdošā koalīcija pret ierēdņiem izturēsies saudzīgi, samazinot formālo darba vietu skaitu uz to cilvēku rēķinu, kuri pensionēsies. «Ne par kādu cilvēku upurēšanu, kā daži izsakās, nav ne runas. Mēs atlaidīsim tos, kuri pieļāvuši disciplinārus pārkāpumus, bet pieņemsim darbā jaunus un spējīgus cilvēkus. Tā būs valsts sektora kvalitatīva uzlabošana, ko pieprasa arī Grieķijas tauta,» nesen pavēstījis premjers Antonis Samarass.
Tomēr lēmuma kritiķi norādījuši, ka cilvēku atlaišana tikai paaugstinās bezdarba līmeni, kas pašlaik sasniedzis 27%. Šādu pašu efektu, visticamāk, radīs darba nedēļas pagarināšana atsevišķiem valsts sektorā strādājošajiem, piemēram, skolotājiem. «Ja es strādāšu vairāk, tas nozīmē, ka kāds mans kolēģis paliks bez darba. Šis lēmums nenāks par labu nedz skolotājiem, nedz izglītības sistēmai, nedz, vēl jo vairāk, skolēniem,» sarunā ar Euronews skaidrojusi Atēnu skolotāja Kristīna Angeloniki, kura bija ieradusies protestēt pie valdības ēkas.