Valsts plašsaziņu līdzekļi informē, ka arvien pieaug ārzemnieku skaits Latvijas skolās.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pērn Latvijā mācījās 454 ārzemnieki, gadu iepriekš – 351, sakarā ar ko rodas jautājums par viņu integrāciju izglītības sistēmā un mūsu valsts sabiedrībā.
Psiholoģe Jeļena Podmišaņina pastāstīja portālam Gorod.lv, ka Daugavpils pilsētas skolās arī mācās no ārzemēm atbraukušie bērni, kuri bieži vien nav ārzemnieki, viens no viņu vecākiem ir ārzemnieks, otrs ir dzimis Latvijā, turklāt pastāv iespēja, ka šie bērni kopā ar vecākiem atgriezīsies ārzemēs.
Jāatzīmē, ka J.Podmišaņina strādā par psihologu divās Daugavpils pilsētas skolās, un speciāliste atzīmē, ka no ārzemēm ieradušos skolēnu skaits, kuri mācās Daugavpils 9.vidusskolā (skolā ar angļu skolas statusu), sastāda 3% no kopējā skolēnu skaita. Tas liek domāt, ka šis procents ir viens no lielākajiem pilsētā.
„Šajā skolā strādāju no 1999.gada un varu teikt, ka ik gadu šeit sāk mācīties vismaz viens bērns, kurš ierodas no ārzemēm un „iekļaujas” mācību procesā. Iepriekšējos gados, teiksim, pirms 10 gadiem bija daudz bērnu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no Rietumeiropas un Austrumeiropas. Tolaik atbraukušie kopā ar vecākiem bērni palika šeit dzīvot un turpināja izglītību. Šodienas realitāte ir savādāka – pēdējā laikā atbrauc bērni, kuru vecāki plāno pēc kāda laika atkal doties uz ārzemēm”, pastāstīja psiholoģe.
Tomēr jāņem vērā, ka katrs gadījums ir individuāls. Bērni ne vienmēr ierodas mācību gada sākumā, gadās, ka viņi nemācās visu gadu vai semestri, bieži vien nezina latviešu vai krievu valodu vai slikti tās pārzina. Šobrīd visbiežāk tās ir ģimenes ar maziem bērniem – sākumskolas skolēniem.
Pēc J.Podmišaņinas domām, šādos gadījumos nav runas par integrācijas procesu, jo tas esot pārāk plašs process, tā ir adaptācija, skolēnu iesaistīšana mācību procesā, kas ir daļa no integrācijas procesa.
„Ja bērnam ir attiecīgās valodas vide, ģimenes atbalsts, tad gada laikā viņš var pārvarēt pirmo barjeru. Nepieciešami arī skolas materiālie līdzekļi, lai organizētu individuālās papildnodarbības.
Savukārt neirofizioloģijas speciālisti apgalvo, ka bērnu adaptācija notiek divu mēnešu laikā. Tomēr prakse liecina, ka bērniem no ārzemēm vajag vismaz gadu, lai adaptētos vidē. Daudz ir atkarīgs no ģimenes, no tā, kā cilvēki gatavojās dzīvei Latvijā – vai valoda tika mācīta pirms tam, vai to lieto saziņā – tie ir faktori, kuri ietekmē adaptācijas procesu. Tāpat ir jātic sev un savam bērnam un pieaugušajiem jāizdara viss, lai bērni veiksmīgi attīstītos”, atzīmēja psiholoģe.