I.Mihaļova-Boginiča: Mani saista deju sportiskais, nevis amatieru variants

foto: gorod.lv
foto: gorod.lv

Šogad sporta un balles deju kolektīvam „Sikspārnis” palika 18 gadi, un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem ne tikai mūsu pilsētā, bet arī valstī.  Par kluba darbību, sasniegumiem un dejām kopumā portālam Gorod.lv pastāstīja tā vadītāja Inna Mihaļova-Boginiča.

Inna, pastāstiet sākumā par sevi. Kā Jūs saistījāt savu dzīvi ar dejām?

Ar dejām nodarbojos no studiju pirmā kursa. Daugavpils pedagoģiskajā universitātē mums jau pirmajā kursā piedāvāja nodarboties ar sporta dejām. Manā mazajā pilsētā šādas iespējas nebija, bet skolā es apmeklēju vingrošanu, tādēļ dejot man patika. Tolaik sporta dejas bija ļoti populāras, otrajā kursā sapratu, ka vēlos saņemt specialitāti, nokārtoju eksāmenu un sāku dejot daudz nopietnāk. Pēc tam izveidojām grupas – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Toreiz, 1995.gadā, kopā ar bērniem izdomājām kluba nosaukumu – „Sikspārnis”, jo mums ļoti patika Štrausa operēta ar tādu pašu nosaukumu.

Cik daudz bērnu mācās Jūsu vadībā?

Šobrīd man ir 25 sporta pāri, kuri pastāvīgi trenējas un piedalās sacensībās. Viņiem ir no 4 līdz 18 gadiem. Pērn man bija pāri, kuriem dejošana bija hobijs, viņiem bija 25 gadi un vairāk, bet bija grūti saskaņot nodarbību laiku un mēs tās pārtraucām.

Visiem zināms, ka dejas veicina bērna attīstību, bet gribētos to dzirdēt no profesionāļa.

Manuprāt, bērnam jānodarbojas ar kādu sporta veidu, neskatoties uz to, ka esmu sava sporta veida fane, neesmu pret citiem sporta veidiem.

Dejās ir savi konkrētie virzieni, kurus mēs attīstām, dejas ir sporta veids, kurā dejotājs prezentē sevi, parāda savas spējas. Tādēļ mācām kautrīgiem bērniem parādīt sevi – dejot pārliecinoši, to mēs cenšamies panākt. Mēs attīstām muzikalitāti, plastiku, visu ķermeņa daļu kustību koordināciju. Dejošanas laikā tiek nodarbināti visi muskuļi, sākot ar pēdu un beidzot ar pirkstu galiņiem un acu mīmiku.  Protams, cilvēkam, kas nodarbojas ar dejām ir skaista stāja, attīstīts augums.

Tomēr vissarežģītākais dejās ir pareizi izveidot pāri – svarīgi, lai zēns un meitene atrastu kopīgo valodu un vizuāli labi izskatītos, kā arī svarīgs ir viņu vecāku mērķis. Bieži vien pāri nevar izveidot, jo kāds no vecākiem vēlas, lai bērns dejotu tāpat vien, „sev”, bet citi vecāku sapņo par sasniegumiem un sacensībām.

Sakiet, uz ko Jūs tiecaties kā trenere?

Kad sāku nodarboties ar šo sporta veidu, man bija interesanti piedalīties sacensībās, kontaktēties ar cilvēkiem no Latvijas un ārzemēm, t.i., mani saista deju sportiskais, nevis amatieru variants. Dejot „tikai sev” – tas arī ir lieliski, daudzi treneri nodarbojas ar šādiem pāriem, jo tas saistīts ar mazāku atbildības sajūtu, neprasa intensīvas nodarbības, bet par rezultātiem ir grūti spriest. Man ir svarīgi parādīt savus bērnus turnīros un panākt rezultātu, tādēļ manā vadībā trenējas jau 13 pāri, kuri ir Latvijas čempionātu finālisti, piecas reizes piedalījās Pasaules čempionātos.

Inna, sakiet, lūdzu, vai sporta dejas ir dārgs sporta veids?

Jāsaka, šobrīd dejas kļuvušas dārgākas. Iepriekš mēs darbojāmies sporta skolā, bet pēc tās reorganizācijas mūsu sporta veids, kas nav olimpiešu, tika samazināts. Pašlaik kolektīva daļa darbojas Latviešu kultūras centrā un vēl viena daļa – uz privātstruktūras bāzes, tādēļ esam spiesti nomāt telpas, kas nozīmē, ka jāmaksā nomas maksa, treneru algas, jāapmaksā braucieni uz sacensībām, deju kostīmi un profesionālos apavus – to visu uzņemas vecāki. Kad darbojāmies uz sporta skolas bāzes, vecākiem nevajadzēja maksāt mēnešalgu un nomas maksu, bērniem apmaksāja arī braucienus uz sacensībām un pusdienu naudu.

Interesanti, cik svarīga ir vecāku loma tajā, ka bērns veiksmīgi nodarbojas ar šo sporta veidu?

Protams, sporta un balles dejās vecāku loma ir liela. Jāsaka, ka, ja vecāki nav gatavi katras brīvdienas braukt ar bērnu uz sacensībām, palīdzēt apģērbties un izveidot frizūru, nekas nesanāks. Ideālajā gadījumā abi vecāki apmeklē sacensības, tādējādi atbalstot bērnu, un rezultātā viņš parāda sevi maksimāli labi. Ja vecāki nenodarbojas ar bērnu, pat, ja viņš ir ļoti talantīgs, labu rezultātu nebūs.

Inna, nosauciet, lūdzu, dejotājus, ar kuriem Jūs īpaši lepojaties?

Jāuzslavē dejotāji, kuri šogad uzrāda ļoti labus rezultātus un ir mūsu kolektīva vizītkarte – Vladimirs Ozerkins un Marija Dolgopolova, viņi bija Latvijas čempionāta finālisti junioru grupā, tāpat kā Ņikita Orehs un Santa Vlasa. Šo pāru vecāki veicina savu bērnu uzvaras, kā arī paši bērni daudz trenējas un ļoti cenšas, piedalās sacensībās un sasniedz panākumus.

 


Написать комментарий