Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pēc tam, kad Saeimas vairākums balsojumā noraidīja ieceri liegt par smagiem noziegumiem kriminālvajātiem pašvaldību deputātiem strādāt, lemšot par palikšanu amatā, portālam "Delfi" apstiprināja viņa pārstāve Maija Pētermane.
Sprūdžs izteicies, ka tuvāko dienu laikā izlemšot, vai turpināt darbu ministra amatā. Viņš uzskatot, ka Saeimas vairākuma lēmums bijis "neuzticības balsojums viņam".
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā noraidīja ieceri par izmaiņām Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja pilnvaru ierobežošanu pašvaldību deputātiem pret kuriem sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Par šī likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 38 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas, kā arī Einārs Cilinskis, Dzintars Kudums, Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis no NA, bet pret bija 41 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" (SC) frakcijām un pieci koalīcijas deputāti no NA frakcijas. Vēl pieci NA frakcijas deputāti balsojumā atturējās.
Līdz ar to, ka šis priekšlikums otrajā lasījumā ir noraidīts, šajā Saeimas sesijā, kas ilgs līdz Jāņiem, to var skatīt atkārtoti gadījumā, ja tajā būs kādas izmaiņas. Šo likumprojektu negrozītā veidā var skatīt nākamajā sesijā, paredz Saeimas Kārtības rullis.
Šo iniciatīvu šonedēļ atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija un iepriekš arī par tās virzību atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pēc opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas ierosinājuma deputāti par līdzatbildīgajām komisijām šī likumprojekta virzībai noteica arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Juridisko komisiju.
Pēc šī ierosinājuma ZZS saņēma kritiku par vēlmi novilcināt par "Lemberga likumu" dēvēto grozījumu pieņemšanu. Piemēram, "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins teica, ka ZZS šādi rīkojušies, "lai likumprojekts būtu pieņemts pēc iespējas vēlāk", ne līdz 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Šādi likuma grozījumi būtu atbalstāmi, taču tie prasa grozīt arī Prokuratūras likumu un Kriminālprocesa likumu, kā arī likumdošanā jāparedz pilnvarās ierobežotā deputāta aizvietošana pašvaldības domē un citas nianses, iepriekš izteikusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V).
Sākotnēji priekšlikumos tika rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, tā vietā paredzot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par ko maksimālais sods pārsniedz trīs gadus cietumā.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku.
VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.