Mediju telpā pavīdējusī bauma, ka Latvijas kiberkaravīrus veiksmīgi pārpērk Amerikas Savienotās Valstis, interesi izraisīja ne vien kontekstā ar informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pastāvīgajām gaudām par labu speciālistu trūkumu, bet arī saistībā ar Imantas hakera Denisa Čalovska lietu.
Valstis šobrīd komplektē savas kiberarmijas (Latvija tajā skaitā) un saskaras ar profesionālu IT speciālistu trūkumu. Iebiedēts jauns datorģēnijs, ja viņš patiešām tāds ir, gan jau kādam varētu noderēt. Tomēr pagaidām Čalovska izdošanas procedūra Amerikai pēc Satversmes tiesas lūguma ir apturēta vismaz līdz 12. jūnijam, kad tiks lemts, vai Latvijas pilsoņa prasība par neizdošanu no konstitucionālā viedokļa ir skatīšanas vērta.
Pārpirkt nav nepieciešams
Savukārt vēsts par okeāna otrā pusē aizvilinātajiem militārajiem IT administratoriem patiesībai atbilst tikai daļēji. Latviešu kiberkaravīriem nemaz nav jāpārceļas uz ASV, lai strādātu šīs valsts labā. Amerikāņu stratēģija paredz apmācīt militārajās zinībās ārzemniekus un pēc tam izmantot izskolotos karavīrus sava drošības tīklabūvēšanai viņu mītnes valstīs. Tātad latviešus tur apmāca, lai stiprinātu ASV ietekmi Latvijā.
Latvijas Aizsardzības ministrija informē, ka Latvijas karavīri ārvalstīs tiek apmācīti ASV starptautiskās palīdzības programmas ietvaros. Tajā skaitā arī dažādos kvalifikācijas celšanas kursos IT nozarē jau kopš 2001. gada. Taču atšķirībā no Latvijas – ASV šo nesauc par palīdzības programmu.
Viņi kļūst par instrumentu
Starptautiskā militārā izglītība un apmācība (IMET) ir viņu nacionālās drošības un ārpolitikas instruments. Valsts departamenta mājaslapā atrodams konspektīvs šīs programmas skaidrojums (http://www.state.gov/t/pm/65533.htm#). Tajā minēts: «Līdztekus aizsardzības spēju uzlabošanai IMET veicina svarīgu profesionālu un personisku attiecību veidošanu. Tā nodrošina ASV ietekmi un piekļuvi kritiski svarīgiem sabiedrības sektoriem, kas bieži spēlē atslēgas lomu demokrātiskas valdības atbalstā vai pārejā uz to.»
Pirmās mācības Latvijai organizētas vēl tad, kad nemaz nebijām iestājušies NATO, oficiāli kļūstot par sabiedroto transatlantiskajā militārajā aliansē. Aizsardzības ministrija vēsta, ka toreiz bija nepieciešams sagatavot speciālistus darbam ar NATO sakaru sistēmām. Vairāku mēnešu garumā apmācītie karavīri Latvijas armijā pašlaik vairs nedien. Taču, kā uzsver ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne: «Nevis tādēļ, ka būtu «pārpirkti», bet gan tādēļ, ka bija sasnieguši maksimālo vecumu militārā dienesta pildīšanai.» Sakaru jomu pēc amerikāņu standarta Nacionālo bruņoto spēku karavīri turpinājuši apgūt arī pēc 2002. gada, un kopumā šādu kursu izgājuši 13 karavīru.
Amerika-Suži–Amerika
No ministrijas skaidrojuma izriet, ka nekāda pārpirkšana vispār nav iespējama, jo pretstatā civilajam sektoram militārais esot tiesīgs uzlikt par pienākumu atstrādāt izglītībā ieguldītos līdzekļus. Karavīram, kas vēlas atvaļināties pirms dienesta līguma termiņa beigām, esot jāatmaksā izdevumi par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu. Parastā kārtība esot tāda, ka pēc militārās karjeras kursu beigšanas karavīram obligāti jānodien vismaz pieci gadi. Savukārt pēc kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem – laika periodu, kas ilgāks par četrkāršu kursu ilgumu. Pēc tam gan ceļš ir brīvs, ja ir tāda vēlēšanās. Pāris karavīri to ir izmantojuši.
Nesen satraukumu par augsti kvalificētu kadru trūkumu Latvijas IT nozarē pauda IT uzņēmuma NFC Team vadītājs Aivars Ritovs. Pašlaik mūsu izglītības iestādes masveidā ražo ofisu planktonu, un brīdī, kad beigsies Eiropas projektu naudas, viņi vienā mirklī kļūs par bezdarbniekiem. Nevienam vairs nebūs vajadzība pēc primitīvām sisadminu zināšanām. Tad arī kontekstā piesaukts armijas piemērs – Latvija nemāk noturēt savas smadzenes, un tā esot problēma visās jomās. Labs Aivara Ritova draugs – kāds karavīrs – izmācījies prestižajā Vestpointas militārajā akadēmijā, bet pēc atgriešanās dzimtenē viņš ar visu savu smalko militāro inženierzinātņu virsnieka izglītību dzenājis rotu pa Sužiem. Galu galā apnicis. Viņš atvaļinājies. Ieguvis Hārvardā vēl vienu izglītību un tagad dzīvo Amerikā, kur strādā vadošā amatā.