Sociālās drošības tīkla pasākumi krīzes laikā Latvijā bijuši atbilstoši, nav pamata uzskatīt, ka pabalstu sistēma mazina iedzīvotāju vēlmi strādāt. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) zinātniskajā pētījumā «Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?»
PB Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors akcentē pētījuma nozīmīgumu: «Bezdarba situācijas risināšana pašlaik ir ļoti nozīmīga ne vien Latvijai, bet visai Eiropai. Daudzas valstis mēģina atbildēt uz līdzīgu jautājumu - kā veidot efektīvu pēckrīzes nodarbinātības politiku. Latvijas valdība ir bijusi ārkārtīgi tālredzīga, lai pētījums būtu balstīts uz reāliem administratīviem datiem.»
Kā norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, pētījums noderēs, pilnveidojot sociālās drošības pasākumus, kā arī izvērtējot atbalstāmos nodarbinātības pasākumus.
PB eksperti norādīja, ka Latvijas valdībai būtu jāturpina iesāktais ceļš, pamatojoties uz krīzes laika atbalsta pasākumu izvērtējumu. Prioritātei jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, tāpat būtiski ir uzlabot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū.
Pētnieki atzīst, ka viens no pabalstiem, kas bijis labi mērķēts, ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts. LM plāno tuvākajā nākotnē GMI pabalstam noteikt mazākus ierobežojumus, piemēram, noteikt, ka šo pabalstu noteiktā apjomā var saņemt arī strādājot. Tāpat pētījums atklāj, ka Latvijas bezdarbnieku grupa ir ārkārtīgi daudzveidīga. Viņus nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi. Krīzes laikā no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā 30% bijušas problēmas atrast darbu.
Gandrīz gada garumā pētījumā analizēti tādi procesi kā darba tirgus stāvoklis un situācijas attīstība pēckrīzes periodā, cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum profilēšana, izdevumu un snieguma analīze bezdarbnieku atbalsta programmām Latvijā, Latvijas nodokļu un pabalsta sistēmas savstarpējā mijiedarbība un tās radītā finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū. Tāpat pētnieki analizējuši nodarbinātības politikas ietekmi, citu valstu pieredzi, sasaistot sociālos pabalstus ar aktivizācijas pasākumiem, kā arī iespējas veidot tādas ienākumu un nodarbinātības atbalsta programmas, kas sniedz optimālu līdzsvaru starp dalības darba tirgū veicināšanu un pietiekama sociālā atbalsta sniegšanu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver, ka, saskaroties ar izaicinājumiem nodarbinātībā, svarīgi ir, lai izšķiroši lēmumi netiktu balstīti uz pieņēmumiem, bet ekspertu atzinumiem. «Pētījums apliecina, ka Latvijai ir jābalstās uz trim vaļiem: izglītību, veselību un attīstītiem reģioniem. Latvija nevar neņemt vērā Eiropas pieredzi, kas orientējas uz mobilitāti, mūžizglītību un citām tendencēm,» tā ministre.