Šaursliežu dzelzceļa "Rail Baltica 2" projekts varētu ekonomiski izdzīvot, tieši pateicoties Somijas kravām, ņemot vērā transportēšanas maksas palielināšanos Baltijas jūrā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzīst bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs un pašreizējais uzņēmuma galvenais inženieris Kaido Simmermans.
Kā norāda Igaunijas eksperts, lielākā plūsma nāks no Somijas, kur uzņēmumi ir ļoti ieinteresēti "Rail Baltica", jo no 2015.gada kravu transportēšana pa Baltijas jūru kļūs dārgāka. "Neviens nezina, par cik kravu pārvadājumi sadārdzināsies - par 20% vai 40%. Tomēr alternatīvai ir jābūt. No Somijas lieli kravu apjomi plūst uz Eiropu. Kādu daļu no kravām varēs pārņemt. Ja nebūs lētākas transportēšanas iespējas uz Eiropu, somi nebūs biznesā," informē Simmermans.
Viņš skaidro, ka, protams, tuneļa no Somijas uz Igauniju nav un tuvāko 50 gadu laikā nebūs. Kravas konteineros vai treileros caur līci tikšot vestas uz Igauniju un tad ar vilcienu pa taisno, piemēram, uz Vāciju, uz kurieni arī ir vislielākā krava plūsma no Somijas. "Tiešām varu apliecināt, ka somiem ir nopietna interese par šo projektu. Ja jūras pārvadājumi sadārdzināsies par 40%, tad viņi būs ārā no biznesa, jo viņi atrodas pārāk tālu no Eiropas centra," uzsver LDz pārstāvis.
Igaunijā savukārt neesot tik lielu uzņēmumu un transportējamo kravu apjomu kā Somijai. Igaunija varēšot savākt vienu konteinervilcienu diennaktī. Arī no Latvijas varētu aizsūtīt maksimāli vienu vai divus vilcienus.
Jāatgādina, jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūve Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām "Rail Baltica 2" projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.