Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nolēma, ka vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu par lata kā Latvijas valūtas saglabāšanu un eiro ieviešanas atlikšanu turpinās pēc pašvaldību vēlēšanām, tādējādi atliekot šī jautājuma politizēšanu, pavēstīja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC).
Viņš teica, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim šo iesniegumu pirms lēmuma virzīt vai nevirzīt tālāk vērtēšanai Saeimā ir jāizvērtē mēneša laikā. Paredzēts, ka uz aiznākamo komisijas sēdi, kad šo jautājumu skatīs, tiks uzaicināti sociologs Arnis Kaktiņš, lai izjautātu par sabiedrības noskaņojumu eiro ieviešanas jautājumā, un Latvijas bankas (LB) pārstāvji.
Orlovs pauda, ka viņu interesējot LB plānotā rīcība ar latiem, to saglabāšanu vai iznīcināšanu pēc eiro ieviešanas. Latvijas Banka gan šī gada februārī paziņoja, ka pēc eiro ieviešanas latu banknotes plānots sasmalcināt, savukārt latu monētas tiks pārstrādātas metālā. Latvijas banka arī solīja rūpēties, lai lats ir pārstāvēts Latvijas muzejos, bet pārējās banknotes plānots sasmalcināt un monētas pārstrādāt metālā.
Orlovs savukārt minēja piemēru, ka Vācija ir "gatava vissliktākajam variantam" un glabā gan vācu markas, gan pastiprinātu uzmanību pievērš savām zelta rezervēm, tādējādi esot gatava atjaunot markas, samilstot eirozonas problēmām.Komisijas vadītājs atzina, ka palicis maz laika līdz valdības un Saeimas akceptētajam eiro ieviešanas termiņam, taču saņemtā iesnieguma izskatīšana notiekot atbilstoši Saeimas Kārtības rullī paredzētajai procedūrai. Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūtu pareizi šo sabiedrībā svarīgo jautājumu vētīt priekšvēlēšanu gaisotnē, tāpēc nākamreiz Mandātu komisijā par to lems aiznākamajā sēdē, kas notiks jau pēc pašvaldību vēlēšanām - 3.jūnijā.
Trešdien komisijas sēdē iniciatīvas iesniedzēju uzaicinātais ekonomists Vilnis Zakrevskis norādīja, ka nauda nav tikai maksāšanas līdzeklis.
"Nauda ir visas tautsaimniecības, no kuras mums maksā algu, pamats. [..] Šis jautājums ir jāapzinās ļoti būtiski. Tas nav nekāds sīkums vai eiro surogāta aizstāšana ar eiro oriģinālu. Tas ir nacionālās nākotnes jautājums," viņš pauda.
Tāpat viņš uzsvēra, ka baumas par eirozonas stabilitāti un problēmu atrisināšanu esot stipri pārspīlētas."Nevienam no mums nav kristāla bumba, bet pastāv liela iespējamība, ka eirozona piedzīvos vislabākajā gadījumā milzīgas problēmas - inflāciju un tā tālāk, vai sadalīsies. Kā sadalīsies, to nevar prognozēt neviens," viņš klāstīja. Optimistiskākajā scenārijā eirozonas pastāvēšanas garants ir federālas Eiropas izveidi, kas nozīmē izveidot vienādu monetāro un fiskālo politiku ar "vienu maciņu Briselē".
"Es neredzu nekādu pamatu un politiskas iespējas īstenot šo te Eiropas Savienoto valstu modeli, jo tā ir atteikšanās no valsts suverenitātes," teica Zakrevskis.
Ņemot vērā šos argumentus, esot ļoti nepareizi nepajautāt sabiedrības domas par lata likteni, kas ir "apzināta noziedzīga valsts norakšana". Savukārt Latvijas bankas un Finanšu ministrija "propagandu par eiro ieviešanu" nevarot saukt par diskusiju, viņš teica.
Saeimu sasniegušās iniciatīvas autori uzskata, ka pirms eiro ieviešanas notiek eiro popularizēšanas kampaņa, bet trūkstot kvalitatīvs ekonomiska pamatojuma un eiro ieviešanas 2014.gadā seku analīzes un izvērtējuma.
Jau vēstīts, ka Saeima 31.janvārī pieņēma Eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
Marta sākumā Latvija lūdza Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai sagatavot novērtējumu par Latvijas tautsaimniecības gatavību pievienoties eirozonai. Plānots, ka maija beigās vai jūnija sākumā abas institūcijas iesniegs sagatavoto konverģences ziņojumu ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomē (ECOFIN). ECOFIN jūlijā pieņems gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā.