Skandalozo Augstskolu likuma grozījumu nodošana aizmirstībai, izrādās, bija galvenais priekšnoteikums, lai izglītības resors paliktu Reformu partijas pārziņā.
Tomēr politiskām intrigām bagātajā stāstā teorētiski vēl ir iespējams otrais cēliens: latviešu valodas intereses apdraudošie ierosinājumi formāli joprojām nav atsaukti. Politiķi tikai sarunājuši tos nekustināt – ka nesabrucina līdz vēlēšanām koalīciju.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Izglītības ministrija rosināja valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs atjaunot padomju laika divplūsmu sistēmu, kur latvieši mācītos vienās auditorijās, krievi citās un katrs savā mēlē.
Priekšlikums bija paslēpts āķīgos tekstos un labi izreklamēts. «Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un piesaistīt Latvijas augstskolām lielāku skaitu ārvalstu studentu un mācībspēku, tāpat arī nostiprināt Latvijas studējošo valodu zināšanas,» sabiedrībai paziņojumā vēstīja nu jau demisionējušā ministra Roberta Ķīļa birojs. Tomēr Valsts valodas centrs (VVC) ātri vien atmaskoja patiesos ministrijas mērķus – Reformu partijas iniciatīva, kas lobē krievu biznesa intereses, būtu klaji kaitnieciska latviešu valodai. Grozījumu apkarošanā ātri pieslēdzās arī Nacionālā apvienība, Vienotība, un šobrīd reformistu ideja tālāk virzīta netiek. VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis pieļauj: «Viņi saprata, ka negūs atbalstu.»
Tomēr patiesībā runa ir par sarežģītāku vienošanos, ko radio Baltkom atklāja Roberts Ķīlis, – atteikšanās no Augstskolu likuma grozīšanas ir Reformu partijas maksātā cena par izglītības un zinātnes ministra posteņa paturēšanu savā pārziņā. Pēc Roberta Ķīļa demisijas amatā stājies viņa domubiedrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Teorētiski konfliktu koalīcijā izraisījušos grozījumus vēl ir iespējams virzīt tālāk. Vienotības pārstāve, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete skaidro, ka formāli tie nav atsaukti. Taču Reformu partijai ir labi zināma Vienotības pozīcija: «Tā ir mūsu sarkanā līnija. Nedomāju, ka viņi to pārkāps.» Kas notiks, ja reformisti tomēr riskēs? «Tad viss sāksies no gala un vecajai operai būs jauns cēliens. Vislabākais šos grozījumus ir nodot aizmirstībai,» rezumē Ina Druviete. Vai tā domā arī Reformu partija un jaunais izglītības ministrs, rādīs laiks. Tikmēr iekšējā izmeklēšana par to, kurš īsti ir atbildīgs par skandalozajiem grozījumiem, ministrijā ir izbeigta. Kā aģentūrai LETA pavēstīja valsts sekretāre Sanda Liepiņa, pārbaudē izdarīti secinājumi par darba organizācijas problēmām Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā, taču neviens vainīgais likumprojekta tapšanā nav atradies.
Pārbaude, jāatgādina, tika sākta, kad Roberts Ķīlis atbildību par neplānoto politisko skandālu mēģināja nevīrišķīgi uzgrūst saviem padotajiem, kaut gan grozījumu iesniedzējs un virzītājs bija viņš pats.