Lielbritānijas iedzīvotājiem, lai palīdzētu mazināt pārtikas krīzi jaunattīstības valstīs, būtu retāk jāēd gaļa, par ietekmīgas deputātu komitejas aicinājumu vēsta laikraksts "The Guardian".
Mazāks gaļas patēriņš varētu palēnināt arī pārtikas cenu inflāciju, kuras dēļ pamatproduktu cenas pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugušas gandrīz par trešdaļu, uzsver Lielbritānijas parlamenta Starptautiskās attīstības izvēles komiteja.
Milzīgais gaļas patēriņa pieaugums bagātajās valstīs pēdējās desmitgadēs ir izraisījis dzīvnieku barībai izmantoto graudu cenu kāpumu, mežu iznīcināšanu un radījis lielu slodzi lauksaimniecības zemēm, kā arī novedis pie cilvēku aptaukošanās epidēmiskos apmēros. Daļēji atvieglot šo spiedienu var atsakoties no gaļas kaut vienu līdz divas reizes nedēļā, raksta "The Guardian".
Komisija skaidro, ka lielais gaļas patēriņš ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ir pamatā pārtikas krīzei jaunattīstības valstīs, kuras tā skārusi divas reizes pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr kļūt par veģetārieti kaut uz dažām maltītēm nedēļā bez problēmām var gandrīz ikviens cilvēks, turklāt tam ir pozitīva ietekme uz veselību, norāda komitejas locekļi. Deputāti aicina valdību sākt publisku kampaņu, lai iedrošinātu cilvēkus mainīt paradumus.
Vēl viena steidzama prioritāte ir samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos, norāda komiteja, īpaši norādot uz nepieciešamību samazināt lielo pārtika mazumtirgotāju izmesto produktu daudzumu.
Komitejas priekšsēdētājs sers Maikls Brūss brīdina, ka pārtika krīze un tās sekas nebeidzas pie nabadzīgajām valstīm. Lielbritānijas iedzīvotājiem nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, ja nākamajās desmitgadēs tie vēlas saņemt drošu pārtiku un stabilas piegādes par pieņemamām cenām.
Veicināt pārtikas ražošanu jaunattīstības valstu sīksaimniecībās ir tiešs ieguvums Lielbritānijas patērētājiem, jo pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgū samazinās britu dzīves standartus, uzsver Brūss.
Komiteja kritizē praksi, ka daži lauksaimnieki izmaksu samazināšanai lopus audzē lielās kūtīs un baro ar graudiem, nevis zāli ganībās. Tāpat Brūss brīdina, ka paļaušanās uz importu nozīmē, ka Lielbritānija "no nopietna pārtikas trūkuma nekad nav tālāk par dažām dienām".
Deputātu bažas rada Eiropas Savienības (ES) mērķis līdz 2020. gadam panākt, lai 10% šķidrās degvielas būtu ražoti no bioloģiskajām izejvielām. Biodegvielas ražošanai nepieciešamās kultūras aizņem zemi, dažos reģionos arī patērē ūdeni, ko varētu izmantot pārtikas kultūru audzēšanai.
Ziņojumā arī norādīts uz bīstamu tendenci - lielas kompānijas jaunattīstības valstīs pārpērk plašas zemes platības, kuras agrā apstrādāja sīksaimniecības.