Daugavpils pilsētas domē iekļuvušais pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) paziņoja portālam Gorod.lv, ka uzskata vēlēšanu rezultātus par ļoti labiem.
„Partijai, kurai tikko apritējis viens gads, tas ir labs rezultāts. Ir, kur augt un attīstīties. Vēlētāji mums uzticējās, un mēs centīsimies attaisnot viņu uzticību.
Esam gatavi sadarboties ar visiem 15 deputātiem no dažādiem sarakstiem, protams, ja viņi neliks pirmajā vietā savtīgus mērķus un uzdevumus. Esam piedalījušies pārrunās ar visiem politiskiem spēkiem un vēlamies piesaistīt pēc iespējas vairāk domubiedru, jo galvenais ir pilsētnieku intereses.
Būtu labi, ja mēs vienotos par kolektīvo darbu, bez sadales koalīcijā un opozīcijā. Esmu pārliecināts, ka Daugavpils pilsētas attīstības nodrošināšanā nav vietas pretenzijām, vajadzīgs komandas darbs”, paziņoja J.Lāčplēsis.
Tāpat „Latgales partija” ir paziņojusi, ka plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās, kuras notiks pēc gada. Pēc partijas līdera domām, partijā ir izveidojusies pieredzējušo un profesionālo cilvēku komanda. Viņi uzskata, ka Daugavpilī jārisina ražošanas, pilsētas infrastruktūras attīstības, lidostas būvniecības, komunālās jomas jautājumi un daudz kas cits. „Man un maniem partijas biedriem nav tiesību atteikties pārstāvēt pilsētnieku un Latvijas iedzīvotāju intereses arī jaunajā Saeimā, tomēr pirms tam notiks nopietns darbs pie Latvijas attīstības plāna grozīšanas”, uzskata J.Lāčplēsis.
Atgādināsim, ka J.Lāčplēsis ir pašreizējais Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padomes loceklis, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Saeimas arhīviem, viņš nepiedalījās balsošanā par vairāku likumprojektu vai grozījumu apstiprināšanu. Nav datu par J.Lāčplēša balsošanu par grozījumiem Likumā par augstskolām, kuri paredz, ka Latvijas augstskolu studiju programmas ārzemju studentiem būs pieejamas krievu valodā. Grozījumu būtība nebija saistīta ar valsts papildfinansējumu.
Nav zināms J.Lāčplēša viedoklis par grozījumu atcelšanu par stingrāku sodu piemērošanu par latviešu valodas nezināšanu. Naudas sods par latviešu valodas neizmantošanu joprojām var sasniegt 300 latus.
J.Lāčplēsis izteica savu viedokli par to, ka izglītības iestādēs apmācības var notikt gan valsts valodā, gan bilingvāli, bet balsošanā atturējās.
Saeimas datu bāzē nav J.Lāčplēša balsošanas rezultāta par grozījumu projektu Likumam par valsts valodu, kas paredzēja pēc vismaz 10% iedzīvotāju pieprasījuma iespēju veikt saraksti ar varas pārstāvjiem ne tikai valsts valodā.
Tomēr J.Lāčplēsis balsoja pret nehumāno grozījumu atcelšanu Nacionālo minoritāšu konvencijā, kura iepriekš tika pieņemta ar piebildēm, kuras ierobežoja Latvijas krievvalodīgo un mazākumtautību tiesības.