Latvijas politiskā vide, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, vairāk izmanto mikroblogošanas vietni “Twitter”, lai iegūtu noderīgu informāciju politisko lēmumu pieņemšanas procesā, liecina sabiedrisko attiecību tīkla “Burson-Marsteler” pētījums par lobismu, kas īstenots 20 Eiropas Savienības (ES) valstis. Pētījumā Latvija iekļauta pirmo reizi.
Kā portālu "Delfi" informēja sabiedrisko attiecību aģentūrā "Mediju tilts/Burson-Marsteller" trešdien publiskotajā pētījumā par efektīvu lobēšanas praksi Eiropā un Latvijā ap 73% Latvijas respondentu tieši "Twitter" minējuši kā noderīgāko digitālo informācijas avotu.
Nozaru ziņas, valdības mājas lapas, zinātniskās mājas lapas un tradicionālo mediju interneta lapas tika atzītas kā visnoderīgākie tiešsaistes mediju informācijas avoti politisko lēmumu pieņēmēju vidū.
Pētījuma autori atzīst, ka vairumā Eiropas valstu atšķirībā no Latvijas sociālie mediji tika uztverti kā maznoderīgi un salīdzinoši reti tiek izmantoti, lai iegūtu noderīgu informāciju darbam.
Puse no Eiropas valstu aptaujātajiem respondentiem nekad nebija izmantojuši "Twitter" darba vajadzībām un tikai piektā daļa aptaujāto atzina, ka ikdienā lieto "Facebook" darba vajadzībām.
Nozaru asociāciju mājas lapas, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju mājas lapas reizi nedēļā apmeklējuši 40% no aptaujātajiem politisko lēmumu pieņēmējiem.
Kā atzīmē sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts/Burson-Marsteller" valdes priekšsēdētāja Laura Minskere, Latvijā politiskā procesa izpratne korporatīvajā sektorā ir salīdzinoša zemāka nekā vidēji Eiropā, uzņēmumiem trūkst zināšanu par lēmumu pieņemšanas kārtību, to kā vienu no biežāk pieļautajām kļūdām lobisma procesā minēja aptaujātie politiķi un augstākā līmeņa ierēdņi - to atzinuši 60% respondentu Latvijā.
Kā otru biežāk pieļauto kļūdu respondenti minējuši iesaistīšanos lobisma procesā pārāk agri vai pārlieku vēlu - to atzinuši 60% respondentu Latvijā. Turpretī kā lielāko trūkumu lobisma procesā, vērtējot nevalstisko sektoru, respondenti minējuši argumentācijas balstīšanu uz emocijām, nevis faktiem - 67% respondentu Latvijā to atzinuši par trūkumu, atzīmēja Minskere.
Kā norāda pētījuma autori, vairākums respondentu visā Eiropā uzskatīja, ka lobisms netiek pietiekami regulēts. Latvijā 67% respondentu uzskata, ka lobisms nav pietiekoši regulēts un tikpat liels respondentu skaits pauda viedokli, ka tuvākajos trijos gados lobisma jomas regulējums pieaugs.
Turpretī pārējo Eiropas valstu respondentu viedoklis par to, vai lobisma jomas regulējums tuvākajos trijos gados pieaugs, vienlīdz sadalījās starp tiem, kas uzskatīja, ka nepieaugs, un tiem, kas uzskatīja, ka palielināsies. Izņēmums bija Igaunija, kur tāpat kā Latvijā 67% respondentu uzskatīja, ka lobisma jomas regulējums palielināsies.
Respondentu domas dalījās par to, vai būtu jāievieš obligāts lobisma reģistrs. Puse Eiropas respondentu to atbalstīja - 53%, 22% uzskatīja par nelietderīgu, un pārējiem bija neitrāls viedoklis vai nebija atbildes.
Latvijā ideju par obligāto lobisma reģistru atbalstīja 53% aptaujāto politiskās elites pārstāvju, savukārt 40% to uzskatīja par nelietderīgu un 7% bija neitrāls viedoklis.
Kā norāda pētījuma autori, kā būtiskas Eiropas mēroga tendences pētījumā atzīts, ka visnecaurskatāmākie lobisti ir žurnālisti, ko atzinis 41%, un juridiskie biroji, ko atzinuši 38%. Latvijā žurnālistu tēls gan ir daudz labāks, jo tikai daži respondenti žurnālistus ierindoja pie lobistiem un neviens respondents tos neraksturoja kā necaurspīdīgus lobistus.
Vairākums - 56% - respondentu visā Eiropā uzskata, ka lobisms nav atbilstoši regulēts viņu mītnes zemēs, bet korporatīvajā sektorā kā visefektīvākie lobisti tiek atzīmēti enerģētikas sektora - 68% - un veselības sektora - 60% - pārstāvji, savukārt nevalstiskajā sektorā zemkopības sektora - 52% - un cilvēktiesību sektora - 49% - pārstāvji. Latvijā kā efektīvākie lobisti tika minēti finanšu sektors - 94%, enerģijas sektors - 87%, un zemkopības sektors - 87%.
Gan nevalstiskajā, gan korporatīvajā sektorā kā visneefektīvākie tiek atzīmēti mazumtirdzniecības - 13% un patēriņa preču - 15%, sektoru pārstāvji.
45% respondentu atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas nav pietiekoši caurspīdīgas, norādot intereses, kuras tās pārstāv.
56% aptaujāto norādīja, ka nevalstiskās organizācijas savā argumentācijā vairāk balstās uz emocijām, nevis uz objektīvu faktoloģisko informāciju.
Kā norāda pētījuma autori, pētījumā laikā no šā gada janvāra līdz aptrīlim tika veiktas vairāk nekā 600 intervijas un aptauja ietvēra 23 jautājumu blokus, lai noskaidrotu, kā politiskā elite uztver lobismu un lobistus.
Intervijas tika veiktas klātienē vai pa tālruni, vai elektroniski. Tika intervēti gan nacionālo parlamentu deputāti, gan Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī augstākā ierēdniecība intervijas ES valstu valdībās un Eiropas institūcijās.